Krustpunktā

Turpinās reģionālo mediju slēgšana. No jūlija vairs neiznāk reģionālais laikraksts „Ludzas Zeme”, bet pērn darbu pārtrauca Dobeles novada laikraksts. Kāda būs drukātās preses nākotne Latvijā? Krustpunktā diskutē Mediju attīstības un petniecības centra valdes loceklis Ingemārs Vekteris un kultūras ministres  ārštata padomnieks mediju jautājumos Kārlis Dagilis. Viedokli izsaka laikraksta "Kurzemnieks" galvenā redaktore Daiga Bitiniece, laikraksta "Neatkarīgās Tukuma Ziņas" redaktore Ivonna Plaude un izdevniecības SIA "Žurnāls "Santa"" īpašniece un galvenā redaktore Santa Anča.

Strauji mainās paradumi, kur un kā mēs iegūstam informāciju. Digitālie mediji un sociālie tīkli pārņēmuši informatīvo telpu. Gadiem ierastais daudzu cilvēku paradums - par svarīgāko vispirms uzzināt no avīzēm - nu ir gandrīz zudis. Jāatzīst, arī televīzijas un radio kanālu auditorijas vairs nav ne tuvu tik lielas, kā tas bija vēl pirms gadiem pieciem, desmit. Pasaule mainās, iespējas, kā mēs varam uzzināt jaunumus, palielinās. 

Mēneša sākumā pēdējo lapaspusi aizvēra laikraksts „Ludzas Zeme”. Laikrakstam bija pāris tūkstoši abonementu. Latvijas mērogam tas varbūt arī nav liels skaits, bet tie ir cilvēki, kuri pierobežā lasa informāciju latviešu valodā, un tā nebija Kremļa propagandas piesārņota. „Ludzas Zeme” pārstāja iznākt, jo vairs nesaņēma gaidīto valsts atbalstu. Virkne drukāto izdevumu Latvijā turpina eksistēt, vien pateicoties valsts vai pašvaldības naudai. 

Vai un kādēļ mums ir svarīga drukātā prese īpaši reģionos? Vai pēc gadiem pieciem laukos vēl kāds lasīs avīzes un kā valstij atbalstīt kvalitatīvu žurnālistiku reģionos? Kādēļ svarīgi, lai labi žurnālisti ir ne vien Rīgā, bet arī Daugavpilī un Liepājā, Tukumā un Kuldīgā, un arī Ludzā? 

Latvijas Ārstu biedrība kopā ar OPEN Radošo centru aicina atbildīgās institūcijas dekriminalizēt nelegālo narkotiku lietošanu, lai novērstu nāves gadījumus pusaudžu un jauniešu vidē. Speciālistu domas par šo ieceri dalās. Krustpunktā diskutē Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Anda Smiltēna, Saeimas deputāte Ingrīda Circene (Jaunā Vienotība), narkoloģe Ilze Maksima un Latvijas Ārstu biedrības pārstāve - ģimenes ārste Arta Deniņa.

Izsaukumu skaits pie bērniem un jauniešiem pēc narkotiku pārdozēšanas ir būtiski audzis - šogad Neatliekamās palīdzības dienests katru dienu dodas pie vismaz pieciem bērniem līdz 18 gadu vecumam narkotiku dēļ. Viņu stāvoklis daudzos gadījumos ir ļoti smags, un jaunākajiem pacientiem ir vien 12 gadi. Dienesta vadītāja intervijā Latvijas TV prognozēja, ka šis būs rekordgads šādu izsaukumu ziņā. 

Vairākas organizācijas aicinājušas mainīt likumus, un turpmāk par narkotiku lietošanu nepilngadīgos krimināli nesodīt. Tas palīdzētu atkarīgajām personām drošāk stāstīt par savām problēmām un ļautu nebaidīties no palīdzības lūgšanas kritiskās situācijās. Pozitīvs vērtējums par šo ieceri izskanējis no prezidenta, premjers, arī no veselības ministra, taču no speciālistiem var sadzirdēt arī aicinājumu šādu soli ļoti rūpīgi vēl izvērtēt. Tiek arī uzsvērts - šī noteikti nebūtu narkotiku lietošanas legalizācija Latvijā. Jautājums Saeimā varētu nonākt rudenī, bet mēs par to diskutējam Krustpunktā.

Darbu sācis jaunais Eiropas Parlamenta sasaukums. Iepriekšējā sasaukuma deputāts Andris Ameriks pirms vēlēšanām paziņoja, ka politiku pamet. Viņš ir bijis divreiz ievēlēts Saeimā un piecas reizes Rīgas domē, arī vadījis partiju. Tagad gribot uz politiku paskatīties no malas. To arī darīsim Krustpunktā intervija ar Andri Ameriku.

Krustpunktā piektdienās atskatāmies uz aizvadītās nedēļas svarīgākajiem notikumiem. Latvijā nedēļa aizritējusi visnotaļ mierīgi, tomēr lietu, ko apspriest ir gana. Drīz pēc tam, kad atsevišķi mediķi kopā ar centru „OPEN”, kas palīdz grūtībās nonākušiem jauniešiem, izteica aicinājumu nepiemērot kriminālatbildību jauniešiem, kuri lietojuši narkotikas, atbalstu šai idejai izteica arī premjere un Valsts prezidents. Arī iekšlietu ministrs nav pret, bet veselības aprūpes speciālistu vidū vienprātības tomēr nav. Tikmēr „Jaunā Vienotība” var uzelpot, jo KNAB nekonstatēja ne aplokšņu algu maksāšanu partijā, ne nelikumības ar vēlēšanu sistēmu izmantošanu. Tomēr joprojām nevar uzelpot tie, kuri strādājuši ar „Rail Baltica”, jo vainīgo meklēšana projekta neveiksmēs turpinās un pagaidām „kritusi tikai viena galva”.

Nedēļas aktualitātes Krustpunktā analizē laikraksta „Diena” žurnālists Atis Rozentāls, Latvijas TV Ziņu dienesta producente Rudīte Spakovska un TV24 žurnālists Ansis Bogustovs.

Arī valsts iekšējā drošība ir noteikta par nākamā gada budžeta prioritāti. Bet tā kā šajā jomā problēmas krājušās gadiem, arī to risināšana nav viegla un lēta. Par policijas un citu iekšlietu struktūru darbu raidījumā Krustpunktā iztaujājam iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod ziņu aģentūras LETA žurnālists Gatis Kristovskis.

Privāto avioreisu izmantošana valdībā bija iemesls, kādēļ amatu zaudēja Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis. Tomēr ne tikai šis skandāls, bet arī "Rail Baltica" projekta ieviešanas izmeklēšana liek domāt par to, vai atbildības sadalījums starp ierēdņiem un politiķiem ir gana skaidrs un vai ierēdņus nevar padarīt par grēkāžiem politiķu pieņemto lēmumu dēļ. Par to diskutējam raidījumā Krustpunktā. Raidījuma viesi: domnīcas "Providus" vadošā pētniece Līga Stafecka, bijusī Valsts kancelejas vadītāja Gunta Veismane un Saeimas deputāts, parlamentārās izmeklēšanas komisijas par "Rail Baltica" projektu vadītājs Andris Kulbergs.

Dānijas valdības lēmums noteikt gāzu emisiju nodokli par mājlopiem licis saausīties lauksaimniekiem arī citur Eiropā. Dānija, kura jau tā izceļas ar saviem zaļajiem risinājumiem, ir pirmā valsts pasaulē, kas izšķiras par šādu soli – tāds nodoklis paredzēts no 2030.gada. Tikmēr Eiropas Savienība ir pirmā ekonomiskā kopiena pasaulē, kura cenšas ar dažādiem pasākumiem kļūt klimatneitrāla līdz 2050.gadam. Latvijas valdība pirms nedēļas iesniegšanai Eiropas Komisijā apstiprināja mūsu Klimata un enerģētikas plānu, kur ir konkrēti pasākumi, kas jāveic dažādos sektoros Latvijā. Ko par to visu domā mūsu lauksaimnieki, kas mums pašiem ir darāms un ko Latvijas lauksaimniekiem vispār nozīmē jau esošais „zaļais kurss”, analizējam Krustpunktā. Diskutē Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis, Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Dace Arāja un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārkls.

No 1. augusta sabiedriskajiem medijiem būs jauns ombuds, šajā amatā ievēlēts komunikācijas eksperts, filozofijas doktors Edmunds Apsalons. Ombuds ir tas, kurš pārrauga sabiedrisko mediju darba atbilstību likumam, ētikas kodeksiem un redakcionālajām vadlīnijām, kā arī – un ar to ombuda vārds tiek piesaukts visbiežāk – atbild uz personu iesniegumiem par sabiedrisko mediju darbu. 

Krustpunktā Lielā intervija ar jaunievēlēto sabiedrisko mediju ombudu Edmundu Apsalonu.

Valdība šonedēļ lēma pazemināt amatā Valsts kancelejas vadītāju Jāni Citkovski. Noslēgusies NATO 75.gadskārtas sanāksme Vašingtonā, kuru "atklāja" Krievija, veicot uzlidojumus Kijivai. Aktualitātes Krustpunktā analizē žurnāliste Baiba Strautmane, Latvijas TV žurnālists Raimonds Rudzāts un TV24 žurnālists Romāns Meļņiks.

Krustpunktā izvaicājam ministru prezidenti Eviku Siliņu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Aiga Pelane un TV3 žurnālists Ivo Butkevičs.