Krustpunktā

Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņas tuvojas finiša taisnei un KNAB sarēķinājis, ka partijas līdz šim tām iztērējušas turpat divus miljonus eiro. Aizvadītās nedēļas aktualitātes Krustpunktā analizē žurnālists Raimonds Rudzāts, žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele un Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja Lelde Metla-Rozentāle.

Piektdienās Krustpunktā atskatāmies uz aizvadītās nedēļas svarīgākajiem notikumiem. Nedēļa ir bijusi diezgan mierīga, protams, ir nedaudz jūtama priekšvēlēšanu noskaņa, par to mazliet arī runāsim šodien, bet plašākas diskusijas mums par to būs nākamnedēļ, kad vēlēšanas notiks.

Vakar, 30. maijā, prokuratūra nāca klajā ar paziņojumu saistībā ar iespējamu iejaukšanos 2014.gada vēlēšanās – tāda neesot bijusi iespējama. Apspriežam arī citus jautājumus, gan vietējas nozīmes, gan saistībā ar Ukrainu, kurai rietumvalstis neļauj to piešķirtos ieročus izmantot Krievijas teritorijā.  Runājam arī par bijušā ASV prezidenta  Donalda Tramps krimināllietu, kurā viņš atzīts par vainīgu visās apsūdzības.

Jau nākamas nedēļas nogalē vēlēsim jauno Eiropas Parlamenta sastāvu. Runājam par gatavību tām organizatoriskā nozīmē, tajā skaitā par vēlēšanu drošumu, iespējamām problēmām un visiem citiem jautājumiem, kas ir Centrālās Vēlēšanu komisijas pārziņā, jo Krustpunktā izvaicājam Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Kristīni Saulīti. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TV3 žurnālists Gatis Suhoveckis un "Vēstnesis.lv" žurnāliste Inese Helmane.

Diskutējot par valodas lietošanu politiskajās debatēs, daudz ir pieminēta mediju redakcionālā neatkarība. Ko tā nozīmē, kādus riskus rada politiķu iejaukšanās un kādu atbildību un pienākumus tā uzliek medijiem? Krustpunktā diskutē sabiedrisko mediju ombude Anda Rožukalne, Latvijas žurnālistu asociācijas valdes locekle Inga Šņore,  Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas deputāts Artūrs Butāns un Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, filozofijas doktors Māris Kūlis.

Kad sākotnēji internetā, pēc tam jau arī bija plašāks sociālā protesta vilnis pret ieceri portālā LSM.lv rīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā, arī mediju pārstāvji kārtējo reizi pieminēja redakcionālo neatkarību, runājot, ka arī tā ir apdraudēta. Patiesībā jau runas publiskajā telpā par šo parādās ne reizi vien. Bet kopš migrācijas krīzes pirms vairākiem gadiem, tad sekoja pandēmija, un arī kara iespaidā vismaz šeit, radio, es itin bieži dzirdu cilvēkus jautājam, kas tad izlemj, kāpēc izlemj, ko viņi dzird, ko redz vai lasa populārajos plašsaziņas līdzekļos?

Mediji skaidro, ka tā ir viņu izvēle, ko raidīt, tie, kas nepiekrīt, saka, ka tā izvēle ir nepareiza, vai kādi citi iemesli. Protams, paralēli arī politiķi, kuriem arī bieži nepatīk tas, ko viņi dzird un redz. Rezultātā aug spriedze. Par privātajiem medijiem tā ņemšanās ir mazāka, jo tur visi apzinās, ka tā ir īpašnieku izvēle. Bet sabiedriskie medij. Kas nosaka, kam ir jābūt sabiedrisko mediju saturā? Kāpēc redakcionālā izvēle tiek pieminēta un dēvēta pat tik būtisku? Vai tas tā patiešām ir? Mēs pievēršamies žurnālistikai raidījumā Krustpunktā.

Rīga ir viena no 100 Eiropas Savienības pilsētām, kas piedalās īpašā misijā par klimatneitralitātes sasniegšanu līdz 2030.gadam. Pilsētas ir lielākās CO2 emisiju ražotājas, tādēļ mērķis par klimatneitrālu galvaspilsētu izklausās vairāk nekā ambiciozs. Vai šis mērķis ir reāls? Ko tas praktiski nozīmē un cik radikālas pārmaiņas galvaspilsētai gan transporta, gan enerģētikas jomā, gan citās jomās tas prasīs? Krustpunktā analizē  Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone, satiksmes ministra padomnieks Jānis Meirāns, Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders un pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš.

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, piedāvājam izvaicāt kandidātu sarakstu līderus. Pirmajā pusstundā uz jautājumiem atbild Aleksandrs Kiršteins no apvienības "Tauta. Zeme. Valstiskums" (saraksts nr. 13), otrajā - Harijs Rokpelnis no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) (saraksts nr. 14).

Šajā nedēļā sev uzmanību atkal pievērsa pedagogi, prasot samazināt darba slodzi. Premjerministre viņus nesaprata, izraisot sašutumu ar savu uzrunu. Ir atceltas priekšvēlēšanu debates krievu valodā portālā lsm.lv. Aktualitātes Krustpunktā analizē politoloģe, domnīcas "Providus" direktore Iveta Kažoka, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs.

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, piedāvājam izvaicāt kandidātu sarakstu līderus. Pirmajā pusstundā uz jautājumiem atbild Linda Curika no kustības "Par!" (saraksts nr. 11), otrajā - Jūlija Stepaņenko no partijas "Suverēnā vara" (saraksts nr. 12).

Latvijas Banka sagatavojusi priekšlikumus, kā pilnveidot valsts fondēto pensiju sistēmu. Par tiem diskutējam arī Krustpunktā Raidījuma viesi: Latvijas Bankas Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības pārvaldes vadītāja Evija Dundure, Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedrs Andris Šuvajevs.

Absolūti lielākajai daļai no strādājošajiem atkarībā no jūsu vecuma 6% no bruto algas tiek novirzīti 2. pensiju līmenim. Tā ir nauda, kas nonāk nevis solidaritātes fondā, no kura šobrīd pensionāriem tiek maksātas pensijas, bet gan privātu pensiju pārvaldītāju rīcībā, kuri to iegulda dažādās akcijās, obligācijās un tamlīdzīgi, lai pelnītu lielākus ienākumus nākotnei. Kad jūs iesiet pensijā, tad šis uzkrājums palīdzēs veidot jēdzīgāku apjomu pensijai. Tas Latvijā ir noteikts ar likumu obligātā kārtā. Sistēma kā tāda strādā jau daudzus gadus un pamatā savu funkciju pilda. Tomēr ir vairāki bet. Par tiem arī diskutējam raidījumā.

Lai pasargātu ārstus no pacientu vai viņu tuvinieku vardarbības, Latvijas Ārstu biedrība rosina pastiprināt atbildību par to. Proti, noteikt, ka medicīnas personālam ir līdzīgs statuss kā policistiem vai glābējiem, bet atbilstoši krimināllikumam par šādu rīcību draud arī cietumsods. Vai šādas izmaiņas ir nepieciešamas? Kā vēl var mazināt pacientu agresivitāti un kad vaina meklējama pacientu, kad mediķu pusē? Krustpunktā diskutē Latvijas Ārstu biedrības pārstāve, psihiatre Liene Sīle, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociēta profesore sabiedrības veselībā un veselības tiesībās Solvita Olsena, pacientu organizācijas "Onko alianse" valdes locekle Olga Valciņa un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja biedre Ingrīda Circene.

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, piedāvājam izvaicāt kandidātu sarakstu līderus. Pirmajā pusstundā uz jautājumiem atbild Elīna Pinto no partijas "Progresīvie" (saraksts nr. 9), otrajā - Valentīns Jeremejevs no politiskās partijas "Tautas varas spēks" (saraksts nr. 10).