Krustpunktā

Ārlietu ministra amatā šodien, 19. aprīlī, ar pārliecinošu balsu vairākumu ir apstiprināta diplomāte Baiba Braže. Tomēr beigās izrādījās, ka "Jaunajā Vienotībā" partijas vidū nevarēja atrast piemērotu kandidātu. Tas ir svaigākais šīs nedēļas notikums, ko apspriežam raidījumā. Runājam arī par dažiem Rīgas domes lēmumiem, piemēram, atbalstu strīdīgi vērtētajai Lucavsalas zemes nodošanai Latvijas Futbola federācijai  stadiona būvei. Pārrunājam arī Ārvalstu investoru padomes sniegto slēdzienu, kas investīciju vidi Latvijā novērtēja ar līdz šim zemāko atzīmi. Aktualitātes Krustpunktā analizē žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele, domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka un Latvijas Radio pētnieciskās žurnālistikas nodaļas vadītājs Ģederts Ģelzis.

Viens no pēdējā laika apspriestākajiem tematiem ir bijušā valdības vadītāja lidojumi uz ārzemēm. Valsts kontrole arī veica revīziju un atklāja likumpārkāpumus. Tas ir raisījis jautājumus par lietderīgiem tēriņiem arī citās institūcijā, piemēram, Saeimā, kur Valsts kontrole revīzijas nemaz nevar veikt. Krustpunktā izvaicājam valsts kontrolieri Edgaru Korčaginu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Latvijas vēstnesis" žurnāliste Inese Helmane un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs

Valsts kontrole revīzijā norāda uz tēriņiem reprezentācijas un komandējumiem premjera birojā, bet cik pamatoti šādi tēriņi ir parlamentā? Krustpunktā diskutē Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāte Skaidrīte Ābrama, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā Andris Grafs, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Ilga Kreituse un Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija, kura 11. Saeimā bijusi Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāja.

Valsts kontroles veiktais audits un ziņojums par iztērēto naudu premjera komandas ārvalstu vizīšu organizēšanai ir radījis pamatīgus satricinājumus. Kā zināms, ekspremjers Kariņš nu ir zaudējis amatu arī kā ministrs, priekšā vēl ir izmeklēšana, tad iespējami tiesu darbi. Bet, pamatoti vērtējot šos tēriņus, rodas arī citi jautājumi. Tos arī labi dzird Brīvā mikrofona zvanos. Piemēram, vai daudzi Saeimas deputāti, kas tagad tik aktīvi ir iesaistījušies valdības kritizēšanā, paši vienmēr rīkojas citādi?

Protams, tur par lidojumiem diez vai varēsim daudz runāt.  Bet Valsts kontroles secinājumi kaut vai par reprezentācijas izdevumiem un komandējumu naudām liek jautāt: kāda ir situācija parlamentā? Līdz galam mēs to nezinām, tāpēc ka Valsts kontrolei nav tiesību auditēt Saeimu. Jautājums ir, kā būtu, ja būtu šādas tiesības? Ja mums šķiet, ka premjers ir saņēmis nepamatotas privilēģijas, kā tad ar tām privilēģijām un naudas izlietošanu, pieņemsim, tautas kalpu uzturēšanai?

Jāpiebilst, ka ir arī tā, kā mēs to prognozējām, paši deputāti negrib par to runāt. Cik producente mēģināja kādus uzrunāt, gandrīz visiem bija iegansti, kāpēc viņi nevar vai nav īstie, kas varētu par to izteikties. Vienīgā deputāte, kas uzreiz bija gatava pievienoties sarunai, ir bijusī Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama (Progresīvie). Tāpēc sarunā esam aicinājuši piedalīties arī vairākus bijušos Saeimas deputātus.

Dažas bagātākās pašvaldības jau daudzu gadus iemaksā īpašā fondā miljonus, kurus pēc tam pārdala par labu trūcīgākām vietvarām. Taču tas, kā pašvaldības šo naudu izmanto un cik taisnīgs beigās ir rezultāts, rada daudz jautājumu. Krustpunktā diskutē Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisare, Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāts Uģis Mitrevics, Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks un Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis.

Valdība un pašvaldības šobrīd aktīvi apspriež izmaiņas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā, kas, vienkārši izsakoties, nosaka, cik lielā mērā bagātajām pašvaldībām ir jādalās ar tām, kurām ir mazāki pašu ienākumi. Neapmierinātību ar esošo sistēmu pēdējos gados ir pauduši arī galvaspilsētas pārstāvji, jo Rīgai kā vienai no lielākajiem iemaksātājiem izlīdzināšanas fondā nepietiek naudas, lai sakārtotu pašai savu infrastruktūru, kamēr citas pašvaldības – naudas saņēmēji – var atļauties ko vairāk. Tagad notiek darbs pie sistēmas maiņas

Vēl nesen viņš bija viens no populārākajiem politiķiem, vadīja Ministru kabinetu, viņa partija pārliecinoši uzvarēja vēlēšanās. Tagad viņam nācies demisionēt jau otro reizi, atstājot arī ārlietu ministra amatu. Krustpunktā lielā intervija ar Krišjāni Kariņu.

Šīs dienas intervija tapusi pēc zināmu šaubu un rūpīgu apsvērumu perioda. Šis ir priekšvēlēšanu laiks, tuvojas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, un raidījuma viesis kandidē uz vietu parlamentā. Parasti mēs pirms vēlēšanām kandidātus uz intervijām aicinām tikai uz priekšvēlēšanu diskusijām. Bet šoreiz jautājumu ir tik daudz par to, kas ir noticis līdz šim, ka nolēmām, ka sabiedrības interesēs šāda saruna ir vajadzīga, jo galu galā ir jautājumi, uz kuriem ir jādzird atbildes.

Pēc Valsts kontroles ziņojuma un prokuratūras ierosinātās lietas 10. aprīlī viņš atstāja savu amatu Ārlietu ministrijā. Tagad ir ekspremjers un eksministrs Krišjānis Kariņš

Valsts kontroles ziņojums par ekspremjera Krišjāņa Kariņa speciālajiem lidojumiem un tam sekojošās konsekvences. Prezidenta Edgara Rinkēviča rīkotā diskusija par medijiem, arī ziņas no Eiropas Parlamenta. Ir daudz, par ko runāt Krustpunktā. Aktualitātes analizē Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā" vadītājs Jānis Domburs, portāla "Delfi TV" producente Alīna Lastovska un Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens.

Satversmes tiesa ir un paliek institūcija, ar kuru Latvijas likumdevēji nevar nerēķināties. Kādus tā baida, citi, protams, ar to saista lielas cerības. Pēdējā laikā Satversmes tiesā nonākuši jautājumi, kas arī raisa lielu sabiedrības interesi, un tiesas spriedumi ne vienmēr visiem šķiet saprotami. Krustpunktā izvaicājam Satversmes tiesas priekšsēdētāju Aldi Laviņu.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TV3 žurnālists Gatis Suhaveckis un ziņu aģentūras LETA žurnālists Kristaps Ūgainis.

Vairākās Eiropas valstīs sabiedriskie mediji piedzīvo pamatīgu politisko spiedienu: kādēļ šāda tendence un ko tas nozīmē mediju brīvībai kopumā? Krustpunktā analizē Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pasniedzējs, Eiropas lietu eksperts Jānis Kapustāns, Latvijas Radio žurnālists Eduards Liniņš un LU Vēstures un Filozofijas fakultātes zinātniskais asistents un viens no tīmekļa žurnāla "Telos.lv" redaktoriem Krišjānis Lācis.

Sabiedrisko mediju darbība Latvijā tiek daudz apspriesta - gan tās redakcionālā neatkarība, gan atbildība sabiedrības priekšā, kā arī saražotais saturs. Vieniem šķiet, ka pārāk tie aizstāv valdošās partijas, citiem savukārt liekas, reiz valdība maksā, tad tai ir jākontrolē, kas tiek raidīts un radīts. Par Latvijas medijiem šoreiz īpaši nerunāsim, bet retorikā, kas izskan publiskajā telpā, regulāri arī tiek pieminēti citi Austrumeiropas valstu piemēri, meklējot līdzības un tendences, ar kurām saskaras mediji, īpaši sabiedriskie mediji vairākās valstīs ir pievērsuši uzmanību. Primāri jāpiemin Slovākija, Polija un arī Ungārija, kur šie procesi jau notikuši sen. Vairākās kādreizējās padomju ietekmes telpās medijiem neklājas viegli. Kas un kāpēc tur īsti notiek, un cik lielā mērā par šīm tendencēm vajag satraukties? 

Problēmas ar bruņojuma sagādāšanu Ukrainai arī Eiropas Savienībai likušas domāt par savas militārās industrijas stiprināšanu. Kā ar to sokas Latvijai un kādas ir attīstības iespējas?

Krustpunktā diskutē Aizsardzības ministrijas aizsardzības industrijas un inovāciju politikas departamenta direktore Vineta Mileiko, Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Ainārs Latkovskis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Rūpniecības padomes priekšsēdetājs, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas padomes priekšsēdētājs Ivars Eniņš, LMT Aizsardzības un drošības biznesa vadītājs Kaspars Pollaks, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raivis Bremšmits un militārais blogeris un eksperts Mārtiņš Vērdiņš.

Marta beigās Saeima pieņēma Aizsardzības industrijas likumu, kam jānodrošina Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nepieciešamo preču un pakalpojumu sniegšanas drošība, kā arī kopumā jāveicina šīs industrijas attīstība. Pērn arī izveidota SIA „Valsts aizsardzības korporācija”,  kuras uzdevumos arī ir minēts, ka ilgtermiņā attīstīt militāro industriju Latvijā. Kādu pienesumu dos visi šie pasākumi un kādā stāvoklī vispār šobrīd ir militārā industrija Latvijā, kāds ir tās potenciāls un kādi šķēršļi tās attīstībai?

Līdz nākamajam mācību gadam jāievieš jaunais Latvijas Universitātes fakultāšu modelis, ko apstiprināja pēc iepriekšējā universitātes rektora priekšlikuma. Bet nesen darbu ir sācis jaunais augstskolas rektors. Kāds ir viņa redzējums par augstskolas attīstību, Krustpunktā vaicājam Latvijas Universitātes rektoram Gundaram Bērziņam.