Krustpunktā

Uzmākšanās skandāls Latvijas Mūzikas akadēmijā raisījis ļoti pretrunīgu reakciju sabiedrībā. Kā to vērtēt?  Krustpunktā diskutē Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāne, profesore, mācītāja Dace Balode, sociālantropologs Artūrs Pokšāns, psiholoģijas doktore, Latvijas Universitātes asociētā profesore Ieva Stokenberga un sabiedrisko attiecību speciālists Kristians Rozenvalds.

Pagājusi pusotra nedēļa, kopš Latvijas Televīzija savā raidījumā "Kultūršoks" pirmo reizi stāstīja par anonīmo anketēšanu Latvijas Mūzikas akadēmijā un liecībām par seksuāla rakstura uzmākšanos no pasniedzēju puses. Tagad savu darbu dara policija, notiek pārmaiņas un acīmredzot vēl notiks arī pašā akadēmijā. Nav šaubu, ka arī citām institūcijām nāksies pārskatīt esošos normatīvus, jautājums, vai tas arī būs jādara likumdevējiem? Bet notikušais atklāj arī to, kādi mēs esam kā sabiedrība. Droši vien arī tas skandāls tik plaši izvērsās, jo mums katram, pārējiem, ir savs viedoklis par to, kas ir noticis, un tas nebūt nav vienāds. Kamēr vieni raizējas par pārdarījumiem un seksuālo vardarbību, citi atkal uztraucas, ka tiek nojauktas dzimumu attiecību jeb dzimumu atšķirību robežas. Studentes stāsta, ka pat baidās ēdnīcā saskrieties ar pasniedzēju, jo ir emocionāli traumētas. Citas smīkņā un saka -  meitenes pašas koķetē un grib iegūt vīriešu uzmanību. Kāda ir sabiedrības nostāja, kad runājam par seksualitāti un pieņemamo vīriešu un sieviešu starpā un vispār attiecībās? Kas ir mūsdienu sabiedrības normas un normalitāte? Kāpēc tas ir tā? Šoreiz neierasta diskusija Krustpunktā studijā.

Ar mākslīgā intelekta palīdzību var mēģināt ietekmēt gan vēlēšanu rezultātus, gan valsts drošību kopumā. Vai esam gatavi riskiem, ko raisa jauno tehnoloģiju straujā attīstība? Krustpunktā analizē Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sekretārs Ervins Labanovskis, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts, biedrības "Effective Altruism Latvia" valdes priekšsēdētājs Artūrs Kaņepājs un Rīgas Tehniskās universitātes Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedras docents, Mākslīgā intelekta pētnieks Ēvalds Urtāns.

Mākslīgais intelekts pasaulē jau izmantots vēlēšanu procesu ietekmēšanai, manipulēšanai ar sabiedrības viedokļiem, arī dezinformācijas izplatīšanai, tādēļ Saeimā skata likumprojektu, kas liek skaidri un nepārprotami norādīt mākslīgā intelekta izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijā. Eiropas Parlamentā arī ir apstiprināti vēl daudz plašāki noteikumi, kas regulē mākslīgā intelekta izmantošanu, bet vai ar to būs gana, vai pietiks gan tehnoloģisko, gan tiesisko resursu, lai stātos pretī dra?udiem, ko rada šāda tehnoloģiju attīstība

Kāpēc Krievijas ekonomika laikā, kad valsts tērē milzu naudu, lai finansētu karu Ukrainā, nevis samazinās, bet aug. Tādi esot dati. Kā tos saprast un ko tas nozīmē tālākā nākotnē? Krustpunktā Lielā intervija ar Latvijas Bankas Ģenerālsekretariāta vadītāju, Eiropas Ārlietu padomes biedru Andri Strazdu.

Raidījuma sarunas fokusā Krievijas ekonomika. Kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, valstu vadītāji teica, ka Krievijai ir jāizjūt šīs ekonomiskās sekas kā maksa par savu agresiju. Daudzi arī prognozēja, ka tas viss atstās būtisku ietekmi gan uz Maskavas biržu, gan Krievijas valūtu, gan ekonomisko izaugsmi. Proti, runa ir par sankcijām. Rezultāts izrādījās krietni vājāks - mēs redzam statistikā, ka IKP augot, paši krievi ziņo, ka viņu ekonomika attīstās, tā esot pielāgojusies kara ekonomikai, kas arī tagad barojot valsti. Kā to saprast - kas ir kara ekonomika, kā darbojas un veidojis bizness, naudas aprite kara apstākļos? 

Šī ir bijusi skaļu un skandalozu ziņu nedēļa. Kopš pagājušās piektdienas raidījuma mēs esam uzzinājuši gan par mangāna rūdas tranzītu uz Krieviju, un šim stāstam, cerams, būs turpinājums. Tad nāca atklāsme par iespējamu aplokšņu algu maksāšanu partijā "Vienotība", tur tagad ir iesaistīts KNAB ar savu izmeklēšanu. Vēl vairāk, šķiet, sabiedrību  ir sašūpojis skandāls Mūzikas akadēmijā, kur desmitiem esošo un bijušo studentu stāsta par pasniedzēju seksuālu uzmākšanos. Tāda kā Pandoras lāde, šķiet, ir pavērta vaļā.

Aktualitātes Krustpunktā analizē žurnāla "IR" žurnālists Pauls Raudseps, žurnāla "SestDiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne un Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pētniece Elīna Vrobļevska.

Ir augusi cilvēku uzticēšanās policijai, to liecina arī sabiedrisko aptauju dati. Bet policijas darbs arī kļūst grūtāks un atbildīgāks. Līdz ar Krievijas agresiju pret Ukrainu sabiedrībā ir vairojusies spriedze, arī jaunus izaicinājumus rada tehnoloģiju attīstība un pieaugošā krāpnieku izdoma. Protams, nekur nav pazuduši ierastie noziegumi. Kā policija tiek ar visu galā, Krustpunktā izvaicājam Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Agnija Lazdiņa un portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs.

Eiropā, īstenojot "zaļo kursu", spriež par to, kā paplašināt biotopu aizsardzību. Savukārt Latvijā mežinieki tikko īstenoja protesta akciju, aicinot aizstāvēt viņu intereses. Kādai jābūt Latvijas politikai šajā ziņā, Krustpunktā diskutē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste, Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Andis Purs, Latvijas Meža īpašnieku biedrības pārstāvis Guntis Āboltiņš-Āboliņš un Latvijas Dabas fonda padomes loceklis Jānis Ķuze.

Pirms dažām dienām mežsaimnieki iepretim Ministru kabinetam Rīgā rīkoja protesta akciju, aicinot valdību nesteigties vai pat pretoties ieviest prasības, kādas diktē Eiropas "zaļais kurss". Jautājums ir arī par to, vai vajag paplašināt aizsargājamās teritorijas, lai saglabātu un nosargātu dabas biotopus. Jebkuru šādu aizsargājamu teritoriju izveide īpašniekiem, protams, nozīmē ierobežojumus rīkoties ar savu īpašumu un tie ir arī zaudējumi. Vai kādam tiek ir jākompensē? Kādas ir mūsu kopējas intereses un valsts politika šajā jautājumā?

Pēdējā laikā virkne valsts un pašvaldību uzņēmumu paziņojuši, ka viņi maina savu vizuālo identitāti, sākot ar logo, līdz pat zīmola maiņai. Kāpēc ir vērts tērēt tam naudu, īpaši, ja ir runa par valsts monopola uzņēmumiem? Krustpunktā analizē biedrības "Sabiedrība par atklātību "Delna"" direktore Inese Tauriņa, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Sociālo zinātņu fakultātē Kristīne Blumfelde-Rutka, valsts kontrolieris Edgars Korčagins un līdzdibinātājs un stratēģis aģentūrā "WKND" Edgars Pētersons.

Ar katru paziņojumu par kāda valsts vai pašvaldības uzņēmuma vizuālās vai kādas citādas identitātes maiņu sociālos tīklos var novērot arvien lielāku viļņošanos. Ja "Pasažieru vilciena" pārtapšana par "Vivi" lielākoties provocēja komentārus par saukļa derīgumu, tur citi smaidīja, citi kariķēja. Tālāk jau runājot par "Rīgas satiksmi" un Ceļu satiksmes drošības direkciju, tur jau tā ņemšanās bija ne tikai par vizuālo jēgu, bet arī par naudas izlietojumu. Cilvēki prasa, kāds tad ir ieguvums no tā, ka tagad logo būs mazliet citāds? Turklāt, kā zināms, ir jāmaina dokumentācija, jāpārkrāso vagoni un tā tālāk. Kādi priekšnosacījumi ir ko tādu darīt, kad tā ir jēdzīga un bezjēdzīga naudas tērēšana?

No Latvijas iedzīvotājiem internetā ir izkrāpti miljoni eiro un šīs dienas raidījuma viesis ir uzsācis nesaudzīgu cīņu ar krāpniekiem. Krustpunktā Lielā intervija ar Digitālās drošības centra dibinātāju, programmētāju, tehnoloģiju entuziastu Elvisu Strazdiņu.

Droši vien viņš šobrīd ir Latvijā zināmākais entuziasts, kas daudz laika pakārtojis, lai citus arī mācītu, kā pasargāt sevi no krāpniekiem, kas diemžēl tagad ir mūsu realitāte. Mainoties tehnoloģijām, mainās krāpšanas shēmas, un droši vien Latvijā ikkatrs ir saskāries ne reizi vien ar dažādiem mēģinājumiem izvilināt viņu naudu. Domāju, ka nekļūdos, apgalvojot, ka pavisam tuvā nākotnē šis būs vispār viens no lielākajiem izaicinājumiem - kā sevi pasargāt un neiekrist krāpnieku nagos.

Krustpunktā saruna gan par tehnoloģijām un zināšanām, gan arī par valsts politiku un to, kam ir jānotiek Latvijā un visā Eiropā, gatavojoties pārmaiņām tehnoloģiju jomā.

Reaģējot uz dažādiem satraucošiem paziņojumiem saistībā ar drošības situāciju, ar vēstījumu sabiedrībai nāca klajā Nacionālie bruņotie spēki. Bet par atkāpšanos no amata paziņoja Sabiedrisko mediju uzraudzības padomes locekle Sanita Upleja-Jegermane. Viņa savā pamatojumā pieminēja jautājumus, ko esam apsprieduši arī šajā studijā - krievu valodas saturs sabiedriskajos medijos un "Cūka komiksu". Savukārt Rēzeknes dome, par kuras atlaišanu bija vienojusies valdības koalīcija, šķiet, cer palikt savā vietā. 

Aktualitātes analizē TV24 žurnāliste Anita Daukšte, portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls.

Šķiet, nekad iepriekš Satiksmes ministrijā nav sakrājies tik daudz problēmu un izaicinājumu, kā tas ir tagad. Lai gan pēdējos mēnešos, šķiet, visvairāk esam apsprieduši nedienas ar jaunajiem vilcieniem, ir jārunā arī par Eiropas fondu apguvi, kur Satiksmes ministrija ir viens no lielajiem kavētājiem projektu īstenošanā. Arī par lidostas attīstību un "Rail Baltica" projekta virzību. Tāpēc Krustpunktā izvaicājam satiksmes ministru Kasparu Briškenu (Prograsīvie). Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons un portāla "Latvijas Vēstnesis" žurnāliste Inese Helmane.