Krustpunktā

Latvija riskē zaudēt simtiem miljonu Eiropas Savienības (ES) finansējuma, ja ministrijas kavēsies ar investīciju ieviešanu.  Kāpēc plānošanas periodu sākumā vienmēr ir tāda vilcināšanās un vai Latvija paspēs ieguldīt visu pieejamo ES finansējumu? Krustpunktā diskutē finanšu ministrs Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība), Latvijas darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs, ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība) un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (Jaunā Vienotība).

Pēdējā laikā arvien biežāk mediju ziņās dzirdētas norādes, ka vienā vai otrā projektā ir risks pazaudēt Eiropas fondu piešķirto finansējumu. Runa parasti nav par mazām summām. Turklāt kopējais naudas apjoms, kur var būt problēmas, sasniedz pusmiljardu eiro. Jāatgādina, kad runa bija par to, kā sadalīt Eiropas daudzgadu budžetu, arī Krustpunktā bija vairākas diskusijas, Latvija aktīvi cīnījās, lai iegūtu pēc iespējas vairāk līdzekļu, pēc mūsu domām svarīgiem projektiem. Kopumā runa ir par miljardiem, ne miljoniem eiro. Bet izrādījies, ka nemaz nespējam naudu izmantot. Vai pietrūkst kapacitātes, vai ir arī kādi citi iemesli?

Vakar izskanēja ziņa, ka Latvija naudu nezaudēs, to novirzīs citiem projektiem. Bet pamatjautājums ir, kāpēc vispār tā notiek un un vai naudu novirzīs labākiem projektiem?

Uzturlīdzekļu nemaksātāji valstij parādā ir vairāk nekā pusmiljardu eiro. Badā, protams, viņi nemirst, naudu apgroza ēnu ekonomikā, algu saņem aploksnē, bet par saviem bērniem parūpēties negrib. Kā cīnīties ar cilvēkiem, kuri atstājuši visu bērnu aprūpi uz otra vecāka pleciem? Krustpunkta diskutē Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna, Saeimas deputāts, Ilgtspējīgas attīstības komisijas vadītājs Uģis Mitrevics (Nacionālā apvienība), Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas direktors Edgars Līcītis un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Gadā no Uzturlīdzekļu garantijas fonda tiek izmaksāti ap 50 miljoniem. Pērn ir izdevies atgūt vairāk nekā 11 miljonus, bet, salīdzinot ar kopējo parāda apjomu, tas ir maz. Kādi līdzekļi vēl atlikuši, lai piespiestu vecākus maksāt uzturlīdzekļus saviem bērniem pašus bez Uzturlīdzekļu garantiju fonda starpniecības? Kā atrast tos, kuri izvairās, jo bieži viņi darbojas ēnu ekonomikā un formāli daudziem nav ne ienākumu, ne īpašumu.

Krustpunktā lielā intervija ar atvaļināto diplomātu, Latvijas Universitātes vieslektoru Gintu Jegermani. Viņš daudzus gadus ir veltījis Latvijas diplomātijai un starptautiskajām attiecībām, ir bijis vēstnieks vairākās valstīs.

Vēl pirms desmit gadiem pasaules notikumi Latvijas mediju telpā bija krietni otršķirīgi. Dažām lietām, protams, sekojām līdzi, bet daudz vairāk mūs interesēja pašu pensijas, ekonomika un politika. Situācija pēdējo gadu laikā pamatīgi ir mainījusies. Arvien vairāk mūsu izvēles nosaka tas, kas notiek citviet pasaulē. Krievijas uzsāktais karš to ir atklājis īpaši spilgti. Bet ne tikai tas. Pasaulē kopumā, īpaši Rietumu pasaule, šķiet, piedzīvo lielas pārmaiņas. Un kas notiks tālāk? 

Šajā reizē jārunā gan par notiekošo atsevišķās pašvaldībās, gan par atskaņām, kas rodas no Krievijas uzsāktā kara. Rēzeknes dome sasparojas vien tad, kad jau spriests par tās atlaišanu, Rīgas domē paviesojās KNAB, tikai aktivitātes neesot saistītas ar Rīgas domes darbu. Protams, Krievijas agresijas izraisītie notikumi ir uzmanības lokā: raidījuma skanēšanas laikā Maskavā notiek atvadīšanās no opozicionāra Alekseja Navaļnija. Sabiedrības uzmanību piesaistījis arī mediju darbs. Krustpunktā aktualitātes analizē Ansis Bogustovs, TV24 žurnālists, Bens Latkovskis, portāla "NRA" žurnālists, un Kārlis Arājs, portāla "Delfi" žurnālists.

Skolu finansēšanas modelis, protams, ir uzmanības centrā. Bet arī citi svarīgi jautājumi izglītības, kā arī sporta un zinātnes jomā. Krustpunktā izjautājam izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Delfi" žurnālu satura redaktore Dita Vinovska un "ReTv" žurnāliste Laura Jansone.

Lielie valsts būvniecības projekti nereti ieilgst un to izmaksas pieaug. Vai Stradiņu slimnīcas gadījums neliecina, ka ir laiks pārskatīt to, kā notiek šādu objektu būvnieku izvēle un uzraudzība un cik daudz pasūtītājs var piekāpties būvnieka prasībām? Krustpunktā analizē Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta direktore Olga Feldmane, Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Edijs Kupčs, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama (Progresīvie) un zvērināta advokāte Lelde Laviņa.

Vairākas pašvaldības ir saskārušās ar finanšu grūtībām šā gada budžetos, un tām nākas sajozt jostas arī uz pašvaldībām nodarbināto rēķina, mazinot slodzes un attiecīgi arī algas. Tikmēr Rēzeknē, kur par pārkāpumiem saistībā ar budžetu jau pērn no amata tika atstādināts pilsētas mērs, tagad mandātus varētu zaudēt visa dome, jo tā līdz likumā noteiktajam termiņam budžetu vispār nav apstiprinājusi. Kamēr Rēzeknē pārkāpumus Valsts kontrole jau konstatēja, par citām pašvaldībām rodas jautājums - vai tās neprot saimniekot, vai varbūt tām uzlikts par daudz pienākumu un saistību bez pienācīga finansējuma?

Krustpunktā analizē Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis, Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisāre, Valsts kontroles padomes loceklis Oskars Erdmanis un VARAM Parlamentārā sekretāre Ilze Dambīte-Damberga (Jaunā Vienotība).

Runājot par Krievijas iebrukumu Ukrainā, smagākās kaujas tiek izcīnītas frontē. Tomēr karš notiek ne tikai kaujas laukā, svarīgas cīņas tiek izcīnītas arī politiskās varas gaiteņos, kur lemj par atbalstu Ukrainai, un ne mazāk svarīgas ir tās cīņas, kas notiek starptautisko tiesību laukā, jo vainīgie būs jāsauc pie atbildības. Taču ar ANO tribunāla izveidošanu nesokas, kā cerēts. Arī sankcijas pret Krieviju gaidīto rezultātu pagaidām nav devušas. Kādēļ tā, Krustpunktā Lielā intervija ar Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Inetu Ziemeli.

Par notiekošo Ukrainā mēs ik dienas runājam jau divus gadus, tomēr laikā, kad aprit nu jau kārtējā gadskārta kopš visa Ukrainai dzīvo kara apstākļos, protams, vēl jo īpašāk izvērtējam zaudēto un iegūto. Šis ir viens no tematiem šīs nedēļas notikumu apskatā. Aktualitātes analizē Nellija Ločmele, žurnāla "Ir" galvenā redaktore, Māris Antonevičs, "Latvijas Avīzes" galvenās redaktores vietnieks, un Arturs Bikovs, portāla "TvNet" žurnālists.

Šajā nedēļā daudz runājam par situāciju Ukrainā, jo sestdien, 24. februārī, apritēs divi gadi kopš šī valsts Krievijas iebrukuma dēļ dzīvo kara apstākļos. Arī Eiropa ir atvērušās acis un tā daudz nopietnāk nekā pēdējās desmitgadēs domā par savu aizsardzību. Arī šajā Krustpunktā raidījumā daudz runājam par drošību. Izvaicājam Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.

Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod Latvijas Radio žurnālists Rihards Plūme un ziņu aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Tetarenko-Supe.