Krustpunktā

Iesaistoties pētniecības projektā, viņš ir nokļuvis valstī, kas tagad ir ierauta karā. Ko viņš tagad redz, zina un piedzīvo, Krustpunktā Lielā intervija arTuvo Austrumu politikas un kultūras pētnieku, žurnālistu un starptautisko notikumu apskatnieku Imantu Frederiku Ozolu.

Šķiet, šī ir bijusi "terorisma nedēļa", jo visas skaļās ziņas saistās ar ļoti netīkamiem notikumiem. Protams, vistraģiskākā situācija izveidojusies Izraēlā, ainas tur ir ļoti asiņainas. Arī pašu mājās kādi draud spridzināt skolas un bērnudārzus, lai arī policija saka, ka tie ir zema līmeņa draudi, savu ietekmi tas atstāj. Arī šodien ne viens vien baidījās doties uz skolu, jo nekas neesot beidzies. Bet gāzes vads Baltijas jūrā starp Igauniju un Somiju, liekas, tiešām ir saspridzināts un tam ir sava ietekme jau tagad. Krustpunktā nedēļas aktualitātes analizē žurnālists Māris Zanders, ziņu aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Tetarenko-Supe un Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šnore.

Veselības aprūpes nozare ilgstoši saskaras ar nauda trūkumu, kas rada virkni problēmu. Kas mūs sagaida nākotnē? Krustpunktā izjautājam veselības ministru Hosamu Abu Meri. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Kristaps Feldmanis no Latvijas Radio Ziņu dienesta un Sarmīte Gaidule, portāla "Delfi" žurnāliste.

Darba devēji arvien uzstājīgāki un skaļāk aicina runāt par darbaroku trūkumu, mudinot vienkāršot atļaujas saņemšanu viesstrādnieku piesaistīšanai. Īstenībā mēs diezgan maz runājam par to, ka jau tagad daudzviet Latvijā uzņēmēji arī nodarbina ārvalstniekus, tikai nu tas process, kā tas notiek, esot sarežģīts, pat ar apmānu un viltu. Tie politiķi, kas aicina neko nemainīt, cer, ka esošās grūtības arī pašas par sevi palīdzēs Latviju nosargāt no pārāk lielas viesstrādnieku kustības. Vai tā ir ilgtspējīga pieeja? Par to ir pamatotas šaubas. Kas notiek, ja mēs neko nemainām, un kas notiek, ja tie vārti viesstrādniekiem tiek pavērti plašāk?

Ko nozīmētu darba tirgus atvēršana trešo valstu pilsoņiem, Krustpunktā analizē Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle, uzņēmuma "Balticovo" komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps, Latvijas Būvniecības nozares arorbiderības priekšsēdētājs Mārtiņš Dunskis, Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone. Sazināmies ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvi Madaru Puķi.

Darba nespējas lapu regulējums diskusiju dienaskārtībā nonāk laiku pa laikam. Darba devēji arī tagad rosina veikt tajā izmaiņas – palielinot to dienu skaitu, par kurām darbinieks darba nespējas gadījumā samaksu nesaņem. Arodbiedrības ar to nav mierā, norādot, ka uzņēmumu konkurētspēju nevar kāpināt tikai uz darbinieku sociālās aizsardzības rēķina. Ko darīt, lai apmierinātas ir abas puses? Kādam vajadzētu būt darba nespējas lapas regulējumam, lai apmierināti būtu gan darba devēji, gan darba ņēmēji? Krustpunktā analizē Latvijas Brīvo arodbiedrību priekšsēdis Egils Baldzēns, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja, ģimenes ārste, Saeimas deputāte Līga Kozlovska (ZZS) Līga Kozlovska, Latvijas Darba Devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs un Saeimas deputāts Māris Kučinskis (Apvienotais saraksts).

Raidījuma uzmanības fokusā ārpolitika. Sestdienas rīts Izraēlā pēkšņi un strauji mainīja pasaules dienaskārtību. Teroristiskā grupējuma "Hamas" uzbrukums ir licis uzdot daudzus jautājumus, sākot no tā, kā gatavošanos tam ir palaidis garām leģendārais Izraēlas izlūkdienests, līdz tam, kā notiekošais ietekmēs Rietumu atbalstu Ukrainai. Krustpunktā Lielā intervija ar Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru, Vidzemes augstskolas prorektoru Māri Andžānu.

Viens no šonedēļ visvairāk apspriestajiem jautājumiem ir saistīti ar bankām un to izsniegto kredītu procentiem. Saeimā jau pavisam nopietni tiek virzīts projekts, kas uz pusi samazinātu hipotekāro kredītu procentus un ar ko bankas, protams, nav mierā. Tomēr netrūkst arī citu aktualitāšu. Tā Saeima vakar Augstākās tiesas tiesneša amatā tomēr apstiprināja bijušos Satversmes tiesas priekšsēdētāju Sanitu Osipovu, kuras kandidatūru pirmajā reizē noraidīja, kā nenoliedza viņas kritiķi – saistībā ar tiesas lēmumu par viendzimuma pāru tiesībām.

Aktualitātes analizē Nellija Ločmele, žurnāla "IR" galvenā redaktore, Mārtiņš Pričins, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektors, pētnieks, un Ansis Bogustovs no TV24.

Krustpunktā saruna par jautājumiem, kas skar satiksmi un satiksmes infrastruktūru. Jaunos elektrovilcienus braucieniem pa Latviju gaidām jau vairāk nekā 10 gadus un kur nu vēl milzu projekts "Rail Baltica", kas arī arī aizķeras. Izvaicājam satiksmes ministru Kasparu Briškenu (Progresīvie), kurš amatā ir jau trešo nedēļu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Viktors Demidovs un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs.

Saeimas apstiprinātā Nacionālā valsts drošības koncepcija paredz, ka pēc nedaudz vairāk kā diviem gadiem sabiedrisko mediju saturs varēs būt tikai latviešu valodā. Par šī lēmuma pareizību domas tomēr dalās. Vai sabiedriskajiem medijiem jāturpina raidīt arī krieviski? Krustpunktā analizē komunikācijas zinātnes doktors, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns, politologs, Konservatīvisma studiju centra direktors Andis Kudors, žurnāla "Domuzīme" galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa un Rīgas Stradiņa universitātes profesore, sabiedrisko mediju tiesībsargs Anda Rožukalne.

Pieņemtā Nacionālās drošības koncepcija jau vairākas dienas ir raisījusi diezgan kategoriskas diskusijas, vai vajag slēgt sabiedriskos medijus, kas uzrunā krievu valodā. Īsais ieraksts koncepcijā nenozīmē galējo lēmumu, jo vēl ir jāpieņem izmaiņas likumos, virknē normatīvo aktu. Arī premjerministrs sacījis, ka tas nav stingri pateikts, ka tā būs. Tātad politiķi un lēmumu pieņēmēji par to vēl spriedīs. Bet vai šajos diskusiju strīdos ir iespēja izsvērt, kuri no argumentiem ir ar lielāku svaru un vairāk ņemami vērā un kāds būtu pareizākais lēmums?

Valdība un Saeima meklē iespējas, kā palīdzēt tiem iedzīvotājiem, kuri cieš no kredītprocentu likmju kāpuma, ko izraisa Eiropas Centrālās bankas vairākkārtējie lēmumi paaugstināt starpbanku procentu likmi, lai ierobežotu inflāciju. Tiek apsvērtas gan iespējas meklēt līdzekļus budžetā, lai palīdzētu kredītņēmējiem, gan arī diskutēts par veidiem, kā piespiest šajā procesā piedalīties komercbankas, kuru peļņa pirmajā pusgadā ir krietni pieaugusi. Saeimas Budžeta komisija grib panākt, lai bankas divus gadus uz pusi samazina procentlikmes. Kredītiestādes jau brīdinājušas, ja šādu lēmumu pieņems, varētu pārtraukt kreditēšanu. 

Krustpunktā analizējam, kādi būtu ieguvumi un zaudējumi, iejaucoties un ar likumu ierobežojot likmju kāpumu? Diskutē deputāts, Saiemas Budžeta un finanšu komisijas vadītāja vietnieks Andris Šuvajevs (Progresīvie), Finanšu nozares asociācijas vecākais juridiskais padomnieks Edgars Pastars, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste un Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadītāja Baiba Vītoliņa.