Krustpunktā

Kaut arī viņa pati dzīvo ārpus Latvijas, jau daudzus gadus kopā ar domu biedriem viņa cenšas palīdzēt tām Latvijas ģimenēm, kas saskaras ar pēcdzemdību depresiju.  Krustpunktā Lielā intervija ar biedrības "Debesmanna" dibinātāju Ivetu Parravani. Šogad aprit 10 gadi, kopš biedrība neatlaidīgi pievērsusi šim tematam uzmanību.

Tas ir pamatots pārmetums arī medijiem, mēs mēs bieži runājam par problēmām, kad jau notikusi traģēdija. Protams, ne vienmēr, jo mediji uzskata par savu uzdevumu pievērst uzmanību arī iespējamām problēmām, bet pieredze rāda, ka ne vienmēr tā sanāk, reizēm pārāk maz, pārāk nemanāmi. Tā arī ir prakse, kas liek mācīties. Vai tā būs arī šoreiz, redzēsim.

Traģēdija, kas izvērtusies, kopš pazudusi jaunā māmiņa Anna, bet viņas zīdainītis atrasts mežā miris, ir pievērsusi pēdējās dienās visu plašsaziņas līdzekļu uzmanību. Tagad par to runā. Annai bija pēcdzemdību depresija, viņai nav izdevies palīdzēt. Bet jāatzīst, ka līdz šim par to ir diskutēts itin maz. Latvijas Radio gan ir bijuši raidījumi par šo tēmu, piemēram, Ģimenes studijā.

Šajā nedēļā mediji daudz pievērsušies tematiem, par kuriem Krustpunktā esam arī diezgan daudz runājuši iepriekšējās nedēļās. Partnerattiecību likums ir pieņemts, Stambulas konvencija ir nākamā uzmanības lokā. Protams, diskusijas ir arī par budžetu. Bet vairākas ziņas šajā nedēļā ir bijušas arī saistītas ar vietvaru darbu. Kriminālprocess sākts pret bijušo Valkas mēru Ventu Armandu Kraukli, ne tikai pret viņu. Kolēģi no "Re:Baltica" publicējuši interesantu rakstu par Daugavpils mēru un viņa dzīvesveidu. Protams, Rēzeknes notikumi. Savukārt Valsts prezidents ir rosinājis diskutēt par to, vai vietvaru vadītājiem nebūtu obligāti jāsaņem arī pielaide valsts noslēpumam. Tas, kā zināms, varētu arī kādiem radīt problēmas turpmāk vadīt pašvaldību.

Šīs nedēļas ziņas pārlūkojam Krustpunktā. Aktulalitātes analizē politologs Juris Rozenvalds, "Re:Baltica" žurnāliste Sanita Jemberga un žurnāla "IR" komentētājs Aivars Ozoliņš.

Nākamā gada budžets esot drošības budžets, aizsardzības spēju stiprināšana ir viena no lielākajām prioritātēm. Kādas ir ieceres, Krustpunktā izvaicājam aizsardzības ministru Andri Sprūdu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Jānis Kincis un Latvijas TV žurnālists Ģirts Zvirbulis.

Lai veicinātu konkurenci kreditēšanas jomā, Saeimas komisija aicina izskatīt iespēju finanšu institūciju "Altum" pārveidot par Latvijas Attīstības banku. Vai valstij ir atkal jāveido sava banka, Krustpunktā analizē Latvijas Bankas prezidenta vietniece uzraudzības jautājumos Santa Purgaile, Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka, bijusī ekonomikas ministre, Saeimas deputāte Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) un Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā Andris Grafs.

Saeimas Budžeta un finanšu komisija ir uzdevusi Finanšu ministrijai kopā ar Latvijas Banku izvērtēt, vai būtu pareizi pašreizējo finanšu institūciju "Altum" izveidot par pilnvērtīgu banku ar visām tām funkcijām, kādas ir citām komercbankām. Savulaik jautā bija banka - Hipotēku un zemes banka, kas iznīka iepriekšējās lielās krīzes laikā. Tad valsts no tamlīdzīgas iesaistes banku sektorā atteicās. Vājā kreditēšana, mazā konkurence privātbanku sektorā ir likusi arvien aktīvāk iesaistīties gan ar garantiju izsniegšanu, gan ar citiem pakalpojumiem, valstij uzņemoties lielākos riskus. Šajā situācijā arvien aktuālāks kļūst jautājums, kāpēc nerīkoties vēl aktīvāk, lai ietekmētu tirgu, kurš pagaidām izrāda lielu kūtrumu. Kādi būtu ieguvumi un riski, ja "Altum" kļūtu par valstij piederošu pilnvērtīgu banku?

Viedokļu paušana jutīgos jautājumos pašreizējā sociālo tīklu laikmetā nereti beidzas ar virtuālo linču tiesu. Eiropas Savienības normatīvi nosaka, ka tiešsaistes platformām ir konsekventi un ātri jāvēršas pret naida runu, tomēr ir jautājums, kādos gadījumos un cik efektīvi tas darbojas praksē?. Vai uzbrukuma sociālajos tīklos ir mūsdienu realitāte, ar kuru vienkārši jāsamierinās? Krustpunktā diskutē zvērināts advokāts, "Cobalt" vadošais partneris Lauris Liepa, Rīgas Strdiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītājs Mārtiņš Daugulis, Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas Juridiskā padomniece Kristīne Pakārkle un Saeimas deputāts Andrejs Judins (Jaunā Vienotība).

Ēnu ekonomika pēdējos gados Latvijā saglabājas gandrīz nemainīgi augsta. Neiekasēto nodokļu apjoms tiek lēsts virs 2,7 miljardiem, kas valsts budžetā lieti noderētu. Lai gan daudzām valdībām ēnu ekonomikas apkarošana ir bijusi darāmo darbu sarakstu augšgalā, tomēr ar to nesokas. Krustpunktā lielajā intervijā vērtē ēnu ekonomikas pētnieks, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka.

Nākamā gada valsts budžeta projekts jau nonācis Saeimā, likumi, lai sakārtotu partnerattiecību jautājumus, arī tiek skatīti, arī Stambulas konvencijas ratifikācijas likumprojekts ar atsauci uz Satversmi valdībā apstiprināts. Tiktāl ar viss notiek raiti, bet vai tā būt arī turpmāk, Krustpunktā vērtē "Latvijas Avīzes" žurnālists Māris Antonēvičs, portāla "Delfi Plus" žurnāliste Laine Fedotova un TV24 raidījumu vadītājs Romāns Meļņiks.

Pieaugot spriedzei pasaulē, arvien svarīgāk ir pievērst uzmanību arī iekšējai drošībai – Valsts drošības dienestam, Robežsardzei ir vairāk darba. Krustpunktā izvaicājam iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un portāla LSM.lv ziņu redaktors Edgars Zicāns.

Saeima drīzumā plāno lemt par ierobežojumiem elektroniskajām cigaretēm. Vai tām būtu jāpiemēro tādi paši aizliegumi, kā Eiropas Savienībā noteikti karsējamai tabakai, Krustpunktā diskutē Pusaudžu psihoterapijas centra vadītājs, bērnu psihoterapijas speciālists Nils Sakss Konstantinovs, Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis, Saeimas deputāte Līga Kozlovska (Zaļo un zemnieku savienība) un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Pneimonoloģijas galvenais speciālists Alvils Krams.

Agrāk bieži vien bija kāda vieta kaut kur netālu no skolas, kur jaunieši pirms stundām, pēc stundām vai starpbrīžos devās it kā paslepus uzsmēķēt. Cigaretes vienmēr ir bijis vilinājums pusaudžiem. Tagad jau kādus gadus vairs nav nepieciešams kaut kur slēpties, jo modernās tehnoloģijas dzīvi pusaudžiem ir padarījušas krietni vieglāku. Elektronisko "ļuļķīti" var ielikt kabatā vai soma, nav nekādas smakas un arī nevienam netraucē. Veipošana ir kļuvusi par daudzu pusaudžu ikdienu, bet veips [elektroniskā cigarete] nav nekāds veselīgais burkāns, tādēļ pasaulē ārsti un pētnieki meklē risinājumus, ko darīt, lai arī mudinātu politiķus rīkoties, lai mazinātu iespējamo postu un kaitējumu.

Jautājums ir nonācis arī Latvijas politiķu dienaskārtībā, bet kāda ir vai varētu būt mūsu politika šajā jautājumā, īstas vienprātības nav. Pagājušajā nedēļā Eiropas Savienībā stājās spēkā aizliegums par karsējamās tabakas aromatizēšanu, bet kas notiks ar elektroniskajām cigaretēm un kādi ir riski dažādu lēmumu pieņemšanā?

Atceltie reģionālo autobusu reisi ir problēma ne pirmo gadu un arī iemesli, kādēļ pārvadātāji neizpilda saistības, palikuši iepriekšējie. Galvenais iemesls, ko min, - trūkst autobusu vadītāju. Tomēr nozarē atklājušās arī citas problēmas. Tā, šā gada sākumā Konkurences padome sodīja trīs pakalpojuma sniedzējus par dalību kartelī. Autotransporta direkcija tagad raugās, kā jau līguma nosacījumos paredzēt iespējamās problēmas, bet vai tas izdosies. Ko darīt, lai pasažieriem nebūtu nikniem jāstāv pieturā un jāsecina, ka šodien atkal nevarēs nekur aizbraukt, jo atcelts kārtējais starppilsētu autobusu reiss? Analizējam esošo situāciju un meklējam iespējamos risinājumus. Krustpunktā diskutē Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis, Autotransporta direkcijas priekšsēdētājs Artūrs Caune, satikmes ministra padomnieks Edgars Klētnieks un Latvijas pasažieru pārvadātāju asociācijas vadītājs Ivo Ošenieks.