Krustpunktā

Šogad pirmajos trijos ceturkšņos jaundzimušo skaits Latvijā ir par gandrīz 14% mazāks nekā tikpat ilgā laika posmā pagājušajā gadā un ikvienā šā gada mēnesī ir piedzimis mazāk bērnu nekā attiecīgajā mēnesī pēdējo simts gadu laikā. Dzimstības kritums jau tika gaidīts 90. gadu dēļ, kad arī bija "demogrāfiskā bedre", tomēr, vai šis kritums varēja būt mazākas un ko var darīt, lai situāciju mainītu? Pašreizējās valdības deklarācijā demogrāfijas problēmu risināšana nav īpaši izvērsta. Vai mums ir plāns un politiskā griba kaut ko mainīt? Krustpunktā analizē Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka, Saeimas deputāts Jānis Grasbergs (Nacionālā apvienība), Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas zinātnes doktora grāda kandidāte Elza Lāma un Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis.

90. gados viņš bija viens no ietekmīgākajiem cilvēkiem Latvijā, bija premjers, tad ārlietu ministrs, vadīja lielāko partiju valstī "Latvijas ceļš". Krustpunktā runājam par politiku gan šodien, gan 90. gados. Lielā intervija ar Valdi Birkavu.

Notikumu, kas būtu pārņēmuši informatīvo telpu, šajā nedēļā nav bijis, vienkārši bijušas vairākas interesantas un aktuālas ziņas. Viena no tām - ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") paudis gatavību kandidēt uz NATO ģenerālsekretāra amatu. Aktualitātes analizē Bens Latkovskis, portāla "Neatkarīgā" žurnālists, Raivis Spalvēns, portāla "Delfi" žurnālists un Toms Ostrovskis, "TVNet" galvenais redaktors.

Tieslietu ministrijas iniciētais partnerattiecību likums gaida, vai tiks savākti paraksti referenduma rīkošanai, bet ne tikai šis jautājums ir ministrijas darba fokusā. Krustpunktā izvaicājam tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Latvijas Vēstnesis" redaktore Inese Helmane un TV3 žurnālists Gatis Suhoveckis.

Inflācija ietekmē arī ģimenes ārstu prakses. Ģimenes ārsti ceļ trauksmi, ka naudas trūkuma dēļ var nākties ierobežot pakalpojumus. Kā ilgtermiņā nodrošināt primārās aprūpes finansējumu, diskutējam Krustpunktā. Raidījuma viesi: Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Alise Nicmane-Aišpure, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs, Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis un Saeimas deputātes Ingrīda Circene (Jaunā Vienotība) un Līga Kozlovska (Zaļo un zemnieku savienība).

Jau otro nedēļu tiek vākti paraksti, lai sarīkotu tautas nobalsošanu Saeimas atlaišanai. ko īsti vēlas panākt referenduma rosinātāji un kādi ir argumenti par un pret šādam solim, Kruspunktā analizē politoloģe Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesore Ilga Kreituse, sociālantropologs, RSU asociētais profesors Klāvs Sedlenieks un Saeimas deputāti Ainārs Šlesers (Latvija pirmajā vietā) un Andris Šuvajevs (Progresīvie).

Latvijā ik četrus gadus notiek Saeimas vēlēšanas, kad mēs dodamies uz iecirkņiem, lai dotu mandātu mūsu izvēlētajiem cilvēkiem pārstāvēt mūsu intereses parlamentā nākamajiem četriem gadiem. Tieši pirms četriem gadiem, 2019. gada novembrī, pēc valsts svētkiem Krustpunktā Lielā intervija bija ar sociālantropologu Klāvu Sedlenieku, un raidījuma anotācija vēstīja: "Atlaist vai neatlaist Saeimu? Emocijas, kas jau daudzas dienas virmo sociālajos tīklos, nesa savus augļus. Par referenduma sarīkošanu parakstījušies jau daudzi cilvēki."

Ir pagājuši četri gadi, esam šajā pašā laikā un rīkojām diskusiju - atlaist vai neatlaist Saeimu. Šoreiz aktīvāk to virza partija "Latvija pirmajā vietā", bet idejas virzītāju vidū ir arī citas partijas, kas šo ieceri iniciēja arī pagājušajā reizē. Kāpēc vēlēšanu starplaikā rodas viens un tas pats jautājums un kāpēc iet vai neiet šajā reizē parakstīties par Saeimas atlaišanu? 

Jau nedēļu tiek vākti paraksti, lai sarīkotu referendumu par Saeimas atlaišanu un par to tiešsaistē parakstījušies vairāk nekā 27000 vēlētāju. Lai sarīkotu šādu referendumu, ir nepieciešami vairāk nekā 154000 parakstu, līdz tam ir ļoti tālu, bet arī laika vēl ir daudz - vesels gads. Tikmēr Saeima turpina darbu, un 2024. gada budžets pirmajā lasījumā jeb apstiprināts, lai gan no opozīcijas saņēmis daudz kritikas, cita starpā par to, ka, nerisinot demogrāfijas problēmas, kuras par sevi atgādināja jaunākajos statistikas datos. Dzimstība ir nokritusies zemākajā līmenī pēdējo simts gadu laikā. Šos notikumus, kā arī atklātībā nākušās ziņas par ekspremjera privātās lidmašīnas izmantošanu Krustpunktā analizē Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektors, pētnieks Mārtiņš Pričins, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" redaktore Madara Fridrihsone un "Latvijas Avīzes" žurnāliste Māra Libeka.

Krustpunktā izvaicājam finanšu ministru Arvilu Ašeradenu. Saeima sākusi darbu pie nākamā gada budžeta projekta un ir daudz strīdīgu jautājumu un rosinājumu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Delfi" žurnālists Raivis Vilūns un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs.

Valsts prezidents rosina noteikt, ka augstākajām pašvaldību amatpersonām obligāti nepieciešama pielaide valsts noslēpumam. Vai šāda prasība būtu pamatota, Krustpunktā ieceri vērtē Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis, Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošā pētniece Ieva Bērziņa,  Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos​​​​​​, Nacionālās drošības padomes sekretārs Aivars Puriņš un Saeimas deputāts Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (Apvienotais saraksts).

Sazināmies ar Balvu novada domes priekšsēdētāju Sergeju Maksimovu un Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani.

Kopš Krievijas sāktā pilna mēroga kara Ukrainā situācija ir būtiski mainījusies, ir nepieciešams, ka arī pašvaldības var iesaistīties drošības sargāšanā, vispirms jau gādājot par civilo aizsardzību, bet ne tikai. Tāpēc Valsts prezidents nācis klajā rosinājumu ieviest prasību pašvaldību vadītājiem un izpilddirektoriem saņemt pielaidi valsts noslēpumam. Šīs pagaidām ir tikai mutisks aicinājums, bet visticamāk, drīz būs arī dokumenta formā. Tas ir arī būtisks pavērsiens, jo šķiet, ka vairākiem pašreizējiem vietvaru vadītājiem ar atļaujas saņemšanu varētu rasties problēmas, īpaši Latgalē. Vai tā nav pārāk nesamērīga prasība, kādi ir riski un kāpēc par to vajadzētu lemt?

Valsts prezidents pēc 34 Saeimas deputātu pieprasījuma ir apturējis Notariāta likuma grozījumus, kas ļauj reģistrēt partnerattiecības. Tagad divu mēneši laikā jāsarīko parakstu vākšanai par šo jautājumu. Parakstīties varēs 30 dienas un, ja to izdarīs desmitā daļa jeb 154 tūkstoši vēlētāju, tad referendums notiks. Vai varam sagaidīt plašu politiskās aģitācijas kampaņu un kā tas ietekmēs iekšpoliku? Krustpunktā analizē Saeimas deputāti Edgars Tavars (Apvienotais saraksts) un Edmunds Jurēvics (Jaunā Vienotība), Rīgas Stradiņa universitātes lektore Lelde Metla-Rozentāle un SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode.

Šobrīd jau notiek cita parakstu vākšana – par Saeimas atlaišanu, ko iniciējušas divas Saeimas opozīcijas un vairākas ārpusparlamenta partijas. Tā notiek jau kopš piektdienas un portālā Latvija.lv, par to jau parakstījušies vairāk nekā 20 tūkstoši vēlētāju, šī parakstu vākšana gan ilgs gadu.