Krustpunktā

Pēdējā laikā pastiprinājušās bažas par to, ka jau tuvākajā laikā var apsīkt naudas plūsma, ko Rietumi atvēl Ukrainas atbalstam. ASV Kongresā nespēj vienoties par palīdzības paketi, kurā ap 60 miljardiem ASV dolāru būtu jāpiešķir Ukrainas atbalstam. Tāpat arī Eiropas Savienības valstīs nav vienprātības par atbalstu gan ieroču iegādei Ukrainai, gan tās atveseļošanai. Šonedēļ notiek Eiropas Savienības valstu vadītāju samits, kur būtu jālemj arī par oficiālu Ukrainas uzaicināšanu iestāties Eiropas Savienībā, bet tā iznākums vēl ir grūti prognozējams. Kā panākt, lai Rietumi neatslābst atbalstā Ukrainai, Krustpunktā analizē Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība), Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainārs Latkovskis (Jaunā Vienotība), Aizsardzības ministra padomnieks starptautisko attiecību jautājumos, bijušais aizsardzības ministrs Imants Lieģis un politologs Andis Kudors.

Savulaik viņš aizgāja no lielas draudzes mācītāja amata un ar kolēģi izveidoja kopienu "Elizeja". Viņš darbojas ar Anonīmo alkoholiķu kustībā. Krustpunktā Lielajā intervijā par politiku un aktuālo sabiedrībā gan Latvijā, gan pasaulē saruna ar teologu Kasparu Simanoviču.

Latvijai drīz jāsāk izraidīt Krievijas pilsoņu, kas nav pagarinājuši uzturēšanās atļaujas. Krievijas prezidents Putins jau piedraudējis Latvijai ar nepatikšanām. Tikmēr Rietumos spriež, kā novērst nākamo iespējamo karu.

Aktualitātes Krustpunktā analizē žurnālists Māris Zanders, "Neatkarīgo Tukuma Ziņu" redaktore un Latvijas reģionālo mediju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ivonna Plaude un Latvijas TV ziņu dienesta producente Rudīte Spakovska.

Pārskatot ziņu lenti, nešķita, ka šajās dienās būtu kādi ļoti negaidīti notikumi bijuši, drīzāk tiek turpināts iesāktais. Vienalga, vai ir runa par budžeta pieņemšanu, hipotekāro kredītņēmēju atbalstu vai parakstu vākšanu. Bet sociālajos tīklos, šķiet, vislielāko satraukumu raisa ziņas, kas saistās ar Krieviju un draudiem, kas var nākt no turienes. No starptautiskā viedokļa lūkojoties, vispirms bija Vācijas eksperti, kas secināja, ka vispār NATO valstīm ir daži gadi, tad Polijas drošības iestādes vadītājs ir izteicies par dažiem gadiem, kas varētu būt pēc Ukrainas kara, kad Krievija varētu gribēt pamēģināt iebrukt arī NATO teritorijā. Līdzīgas domas ir paudis arī Čehijas prezidents, protams, Ukrainas prezidents. Tātad daži gadi, lai sagatavotos, lai Krievija negribētu mēģināt riskēt iebrukt.

Kad kāds Latvijas politiķis ir tik daudz aprunāts, kā ekspremjers, tagad ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība), gan par lidmašīnu reisiem, gan citiem tematiem. Izvaicājam viņu arī Krustpunktā. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "TVnet" žurnālists Arturs Bikavs un portāla "LSM.lv" ārzemju ziņu redaktors Ģirts Kasparāns.

Krišjānis Kariņš uzskata, ka mūsu sabiedrībā ir ilgstoši iesakņojusies neticība saviem spēkiem, neuzticība valsts varai un, iespējams, tas saistāms ar kaimiņvalsts ilgstošo ietekmi. Starptautiskajās attiecībās, pēc Kariņa domām, ļoti būtiska ir personīgā klātbūtne un iesaiste jautājumu risināšanā – neatkarīgi no valsts izmēriem. Kariņš sacīja, ja kļūtu par NATO ģenerālsekretāru, darītu visu, lai 31 NATO valsts ietu uz kopīgu mērķi, un tāds karš, kā šobrīd ir Ukrainā, vispār nenotiktu.

Mākslīgais intelekts kļūst arvien gudrāks, vai augstskolas ir gatavas tā nestajām iespējām un izaicinājumiem, Krustpunktā vērtē Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Andris Teikmanis, Rīgas Stradiņa universitātes prorektors Dins Šmits, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta Viedās specializācijas vienības vadītājs Edvards Francis Kuks un Latvijas Studentu apvienības Akadēmiskā virziena vadītājs Rūdolfs Aleksandrs Strods.

Apzināmies mēs vai nē, bet mūs ir sasniegusi jaunu realitāte - mākslīgais intelekts-, kura attīstībā tiek ieguldīti milzīgi resursi. Tā ir kļuvusi par ikdienu, un mēs vēl tikai minam, cik ļoti tas ietekmēs katru no mums. Viena no pirmajām jomām, kurai ar šo ļoti nopietni ir jārēķinās jau šobrīd, ir izglītība. Atsevišķi droši vien būtu jārunā par to, kas notiek vispārizglītojošajās skolās, jo šobrīd, kā šķiet, it īpaši vecāko klašu skolēniem ir iespēja piemānīt savus skolotājus, viņiem varbūt to pat nenojaušot. Bet, kā skolas ar to rēķinās, tas ir viens jautājums.

Krustpunktā runājam par augstāko izglītību, jo augstskolām izaicinājumi ir abos virzienos. Kā nodrošināt, ka studenta vietā kādus pārbaudes darbus jau nepilda mākslīgais intelekts, gan to, ka arī Latvijas jaunie prāti spēj virzīt uz priekšu šo jauno tehnoloģiju attīstību un piedalīties mākslīgā intelekta evolūcijas procesā. Kā Latvijas augstskolas tiekas šiem izaicinājumiem galā?

Rīdzinieku skaits pēdējo 30 gadu laikā ir samazinājies par aptuveni trešdaļu, un diemžēl šī tendence saglabājas arī pēdējos gados, kamēr kaimiņos, Viļņā un Tallinā, ir labāki rādītāji gan dabiskajā demogrāfijā, gan to cilvēku skaita ziņā, kas pārceļas dzīvot uz galvaspilsētu. Kā Rīgu padarīt pievilcīgu dzīvošanai; vai sākt ar esošās pilsētvides uzlabošanu vai jaunu mājokļu celtniecību un kas būtu maināms satiksmē, kura ir būtisks faktors pakalpojumu pieejamībā, bet vienlaikus arī var kalpot arī kā vidi degradējošas elements? Krustpunktā diskutē Rīgas domes deputāte Attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone (Jaunā Vienotība), pilsētplānotājs un izpilddirektors atvērto inovāciju kustībā "VEFRESH" Viesturs Celmiņš, Saeimas deputāts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja biedrs Māris Sprindžuks (Apvienotais saraksts) un stratēģiskās plānošanas eksperts Gatis Pāvils.

Eiropas Savienība ir nogurusi no kara Ukrainā - to dzird arvien biežāk, un izskan arī brīdinājumi par to, ka nākamais gads būs smags. Ukrainai trūkst artilērijas lādiņu, Eiropas Savienība nav varējusi izpildīt solījumus par to piegādi, kamēr Krievijas agresorvalsts apgādē tās sabiedrotie ir bijuši krietni naskāki. Arī vēlēšanās atsevišķās Eiropas Savienības valstīs uzvar spēki, kas Ukrainai nesimpatizē. Par Eiropas Savienības ārpolitiskajiem izaicinājumiem un iekšējām grūtībām Krustpunktā Lielā intervija ar Eiropas Parlamenta deputātu, Latvijas Universitātes asociēto profesoru Ivaru Ijabu.

„Sajēga nāk, bet pārāk lēni,” tā par patiesās situācijas izpratni par Krievijas draudiem Eiropas valstu apziņā norāda Ivars Ijabs. Viņš atzīst, ka ir jāsaprot, ka pilnīgas vienotības atbalstā Ukrainai nebūs un būs jāmeklē jaunus sadarbības formātus. Ijabs sacīja, ka patiesā situācija varētu noskaidroties nākamnedēļ, kad par ilgstošu finansiālu Eiropas atbalstu Ukrainas budžeta deficītam plānots runāt Eiropas padomē.

Vakar, 30. novembrī, pēc vairāku stundu debatēm Saeima ratificēja Stambulas konvenciju. Diskusijām vajadzēja septiņarpus gadus no brīža, kad toreizējais labklājības ministrs dokumentu Latvijas vārdā parakstīja, līdz Saeima to ratificēja. Tagad ir grūti pateikt, cik un kā konvencija tiks izmantota Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņās, bet tām drīzumā vajadzētu uzņemt apgriezienus, jo parādās jau pirmie partiju kandidātu vārdi. Aktualitātes Krustpunktā analizē politologs, neatkarīgs pētnieciskais žurnālists, uzņēmējs Dāvids Zalāns, žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele un žurnālists Raimonds Rudzāts.

Trauksme zivsaimniecības nozarē, PVN likme augļiem un dārzeņiem. Krustpunktā izvaicājam zemkopības ministru Armandu Krauzi. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Sandra Dieziņa un portāla "360TV ZIŅneši" producents Uldis Āboliņš.

Eiropas platuma sliežu būvniecības projekts ir būtiski iekavējies un, ja līdz 2030. gadam tas nebūs uzbūvēts, tad Eiropas ieguldīto naudu Baltijas valstis var zaudēt. Šī ziņa par "Rail Baltica" grūtībām pēdējās dienās ir daudz aprunāta. Te nav runa par pat dažiem desmitiem miljonu, kā piemēram gadījumā ar P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas būvniecību, šis miljardu projekts. Vai ko tādu vispār pazaudēt Baltijas valstis var atļauties? Kāda ir patiesā realitāte un kādi ir risinājumi un dažādi notikumu scenāriji? Vai "Rail Baltica" apbrauks Rīgu, lai projektu vispār varētu pabeigt? Krustpunktā diskutē Eiropas dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris, satiksmes ministrs Kaspars Briškens (Progresīvie) un finanšu ministrs Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība).