Gada inflācija šā gada martā bija 11,5 procenti, bet vasarā šis rādītājs varētu pietuvoties 15 procentiem, spriež banku analītiķi. Augstās degvielas cenas uz savas ādas izjūtam jau vairākus mēnešus, arī pārtika kļuvusi manāmi dārgāka un tālākās prognozes nav iepriecinošas. Ziemas mēnešos valsts uzņēmējiem un iedzīvotājiem sniedza atbalstu gāzes un elektrības izmaksu kompensēšanai, tomēr šis atbalsts ir beidzies. Finanšu ministrs nesen mūsu raidījumā pauda, ka turpmākais atbalsts iedzīvotājiem nebūs visaptverošs, bet pieejams trūcīgajiem un maznodrošinātajiem. Vai ar to pietiks, Krustpunktā diskutē labklājības ministrs Gatis Eglītis (Jaunā konservatīvā partija), Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāts Andrejs Klementjevs (Saskaņa), Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja biedre Anda Čakša (Jaunā Vienotība) un "Attīstībai /Par!" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce.

Šī ir pirmā reize, kad mēs sekojam līdzi karam tiešraidē, tā pagājušajā nedēļā šeit studijā sacīja kolēģis no Ziņu dienesta, atzīstot, ka visiem tā mums šī ir jauna, nebijusi situācija. Droši vien atceramies tās sajūtas, kad 24. februāra rītā uzzinājām, ka krievu karaspēks ir iebrucis Ukrainā. Satraukums, daudziem bija grūti tam noticēt, netaisnības sajūta. Citi sacīja, ka apraudājušies. Protams, mūsu emocijas jau kara gaitu neietekmē. Kā redzam, kaujām turpinoties, ukraiņi ir izrādījuši apbrīnojamu pretestību un publiskajā telpā ir kļuvusi acīmredzamāks kategoriskums. Karu ir grūti attaisnot, bet izskatās, ka kādi to dara. Mēs redzam, ka daudzi to attaisno, un to arī ar to mēs neesam gatavi samierināties. 

Kā karš un tā acīmredzamā netaisnība ietekmē mūsu domāšanu, uzvedību, rīcību? Šodien saruna par mūsu kopējo sabiedrības uzvedību, proti, kā mēs šo karu uztveram, kā reaģējam, kā viens otru ietekmējam. Un cik droši ir ļauties šādam kopējam sabiedrības noskaņojumam? Krustpunktā Lielā intervija ar Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesoru, sociālpsihologu Ģirtu Dimdiņu.

Šausmas, ko piedzīvojuši Kijivas piepilsētu iedzīvotāji, atkāpjoties Krievijas armijai, ir bijušas šīs nedēļas notikumu centrā. Nav šaubu, ka Bučā un citās apdzīvotās vietās krievi ir īstenojuši genocīdu. Rietumvastis visas nedēļas garuma ir spriedušas par jaunu sankciju noteikšanu Krievijai, savukārt NATO valstu ministri lēmuši par plašāku ieroču piegādi Ukrainai. Latvijā lielākas diskusijas ir bijušas par to, vai iespējams pārtraukt Krievijas dabas gāzes piegādi. Nemazāk svarīgs ir jautājums par autopārvadājumu aizliegšanu. Spriedzi jau izjūt visi, arī žurnālisti, īpaši sabiedriskie mediji, kuriem pārmet, ka viņi runā ar tiem cilvēkiem, ar kuriem vajag runāt. Šajā polemikā iesaistās pat ministri. Krustpunktā aktualitātes komentē TV24 žurnālists Ansis Bogustovs, Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas nodaļas vadītājs Filips Lastovskis un portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs.

Šķiet, ka šai valdībai visu laiku nākas strādāt krīzes apstākļos. Pandēmijas grūtības vēl nav pārvarētas, kad sācies karš Ukrainā. Tas nes milzu izaicinājumus - dabasgāzes piegādes, nepieciešamība atteikties no jebkādas sadarbības ar šo valsti, sankcijas un līdz ar to augošās cenas, bēgļu krīze drošības riski. Daudz jautājumu, ko pārrunāt. Krustpunktā izvaicājam ministru prezidentu Krišjāni Kariņu.

Kopā ar raidījuma vadītāju valdības vadītāju izjautā "TVNET GRUPAS" galvenais redaktors Toms Ostrovskis un laikraksta "Diena" žurnāliste Magda Riekstiņa.

Medijos un sociālajos tīklos, kas atspoguļo kara gaitu Ukrainā, pēdējās dienās ik pa brīdim parādās ziņas, ka tūlīt tiks noteikta Baltkrievijas un Krievijas robežas blokāde, kā arī tirdzniecības embargo. Pirmdien mediji ziņoja, ka Baltijas valstīs un Polijā lēmumu varētu pieņemt tuvāko 2-3 diennakšu laikā. Parādījās šaubas par Latvijas gatavību rīkoties, iekšlietu ministre Marija Golubeva bija intervijā "ReTv" izteikusies, ka tas nav reāli. Pretrunīgas ziņas nāca no Somijas. Jautājums par iespējamo Krievijas bloķēšanu dienaskārtība ir jau kādu laiku, rīkoties šādi ir lūgusi Ukraina. Jautājumu ir arī izdevies pacelt visas Eiropas Savienības līmenī. Kas līdz šim valstīm ir traucējis pieņemt šos lēmumus un kādas tam varētu būt sekas, ko tas nozīmētu Krievijai un mums pašiem, Krustpunktā diskutē satiksmes ministrs Tālis Linkaits, uzņēmuma "SilJa" valdes priekšsēdētāja Silva Jeromanova-Maura, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica un Autotransporta direkcijas Starptautisko autopārvadājumu koordinācijas daļas vadītāja Indra Gromule. Sazināmies ar iekšlietu ministri Mariju Golubevu.

Propagandas un dezinformācijas plūsma savu kaitīgo ietekmi spilgti parāda tagad, kad Ukrainā notiek karš, un arī iepriekš – pandēmijas laikā. Tas liek domāt par vājajām vietām mediju telpā. Kopš Krimas okupācijas mediju telpas stiprināšana ir saukta par prioritāru, bet kā tas izpaudies praksē? Kas vēl darām un vai atsevišķi jādomā par latvisko un krievisko mediju telpu vai tā jāskata kā vienots veselums, diskutējam Krustpunktā. Raidījuma viesi: Nacionālās elektroniskās plašsaziņu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekle Sanita Upleja-Jegermane, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda un Baltijas Mediju izcilības centra izpildirektore Gunta Sloga.

Brīdī, kad tauta sev tic, tā ir neuzvarama. Tā kādā intervijā sacīja režisors Dzintars Dreibergs, runājot par pašapzinīgajām nācijām, kam šķiet, ka tās ar mazajām varēs viegli tikt galā. Tas bija sacīts par latviešu brīvības cīņām, par kurām stāsta Dreiberga pazīstamākais darbs – filma „Dvēseļu putenis”. Ukraiņi nav maza nācija, tomēr krietni lielākā Krievija ar savu pārspēku grasījās viegli ieņemt šo valsti. Tas neizdevās.

Krustpunktā Lielajā intervijā runājam par ukraiņu garu un kultūras lomu nācijas apziņas veidošanā ar režisoru Dzintaru Dreibergu.

Šonedēļ Stambulā notikušas kārtējās sarunas starp Ukrainas un Krievijas delegācijām, tām jāturpinās arī šodien, 1.aprīlī. Lai gan tiekot gatavots plāns abu valstu prezidentu sarunām, tomēr līdzšinējo sarunu rezultātus eksperti vērtē piesardzīgi. Tikmēr pašu mājās aug satraukums par arvien pieaugošo dzīves dārdzību, Latvijas Banka nāca klajā ar prognozēm par augstāku plānoto inflāciju un zemāku IKP pieaugumu.

Aktualitātes Krustpunktā analizē žurnālisti: laikraksta "Brīvā Latvija" žurnāliste Sallija Benfelde, Latvijas TV žurnālists Iļja Kozins un portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns.

Latvijas Banka ir samazinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam, vienlaikus palielināta prognoze inflācijai. Lai kompensētu izdevumus par gāzes un elektrības rēķinu pieaugumu, šoziem jau tika iedarbināti dažādi pasākumi, bet šobrīd lielas galvassāpes gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem sagādā degvielas cenu milzīgais pieaugums. Vai valsts var atļauties vēl papildus atbalsta pasākumus, kādas vispār ir prognozes tēriņiem tuvāko gadu laikā, Krustpunktā izvaicājam finanšu ministru Jāni Reiru. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "TVnet Financent" zurnaliste Laura Ozoliņa un Latvijas Tv raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore.

Ir skaidrs, ka būtiski mainīsies dabas gāzes piegāžu tirgus Eiropā. Jau šī gada laikā daudzas valstis ir solījušas samazināt Krievijas dabas gāzes izmantošanu, bet Eiropa pilnībā no Krievijas gāzes varētu atteikties divu gadu laikā. Tik optimistisks pirms dažām dienām bija Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels. Tajā pašā laikā no Briseles atskan arī citas, krietni pieticīgākas balsis. Vēl arī nav skaidrs, kas notiks tuvākajās dienās. Krievijas prezidents ir cieti noteicis, ka no aprīļa samaksu par dabas gāzi sagaida tikai rubļos, savukārt Rietumi paziņojuši, ka rubļos nemaksās. Vai nav tā, ka Krievijas gāze pazudīs pavisam drīz? Ir daudz neskaidrā, bet galvenais jautājums, kas tuvākajos mēnešos un tuvākajos pāris gados notiks, lai mēs tiešām varētu iztikt pilnībā bez Krievijas gāzes piegādēm?

Par gāzes tirgu Krustpunktā diskutē enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš, Ekonomikas mininistrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone, Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle un Saeimas deputāts Ivars Zariņš.