Krustpunktā

Krustpunktā Lielā intervija - mazākumtautību skolas "Rīgas Valsts Klasiskās ģimnāzija" direktors Romans Alijevs.

Latvijā sastiķēt valdību kā ķebli ar četrām kājām izrādās ir pārāk grūti. Kāpēc tā?

Valdības veidošanu un citas aktualitātes nedēļas notikumu apskatā analizējam kopā ar laikraksta Latvijas Avīze žurnālistu Māri Antonēviču, DELFI galveno redaktoru Filipu Lastovski un žurnālistu Raimondu Rudzātu. 

Krustpunktā intervija: Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Viņu iztaujājam kopā ar TVNET redaktori Ēriku Staškeviču un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālistu Jāni Kinci.

Apvienotais Saraksts (AS) uzstāj uz diskusiju par iespējamu vēlēšanu sistēmas maiņu. Kāpēc tas ir vajadzīgs? Ko tas mainītu līdzšinējā politikā? Izvērtēsim ieguvumus un riskus kopā ar konstitucionālo tiesību ekspertu Edgaru Pastaru, vēsturnieku Kasparu Zelli un politologu Juri Rozenvaldu.

Vai vajadzētu laist biržā un pārdot valstij vai pašvaldībām piederošu uzņēmumu akcijas? Kas tas ir - slēpta privatizācija vai rūpes par kopējo nākotnes labklājību?

Krustpunktā diskusija ar Nasdaq Riga valdes locekli Lieni Dubovu, Ekonomikas komentētāju raidījuma "Mediāna" autoru Kristapu Pētersonu, Ministru prezidenta parlamentāro sekretāru Jāni Patmalnieku un Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru Andri Čudu.

Viņš ir viens no tiem līdzšinējiem ministriem, ko gribēja atlaist premjers Krišjānis Kariņš. Apvienotais Saraksts tam nepiekrita. Krustpunktā Lielā intervija ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Māri Sprindžuku.

Premjera amata kandidāte ir oficiāli nominēta. Koalīcijas sastāvu vēl nezinām, kā arī nezinām, cik tā varētu būt stabila. Runājam gan par valdības veidošanas procesu, gan par Prigožina lidmašīnas notriekšanu Krievijā, gan par to, kas notiks ar Krievijas pilsoņiem Latvijā. Valdība pieņēmusi lēmumu, kas raisījis diskusijas par to, ko darīt ar Krievijas pilsoņiem, kas nekārto to valodas eksāmenu. Aktualitātes Krustpunktā analizē Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore, žurnāla "SestDiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne un žurnāla "IR" komentētājs Aivars Ozoliņš.

Krustpunkta iztaujājam Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētāju Ivaru Priedi. Jautājumus uzdod tikai klausītāji.

Arvien biežāk Rīgas ielās var redzēt citu tautību un kultūru pārstāvjus, kas šeit dzīvo un strādā. Kā viņi šeit nokļūst, kāpēc viņi ir šeit ieradušies un kāda ir Latvijas valsts politika attiecībā uz iebraucējiem, Krustpunktā skaidro Valsts robežsardzes Robežpārbaudes un imigrācijas kontroles pārvaldes priekšnieks Rinalds Belijs, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Otrā metodikas nodaļas galvenais nodokļu inspektors Dzintars Kobitjevs un Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadītāja Dace Stivriņa.

Saruna pagājušajā nedēļā ar Valsts valodas centra direktoru ir provocējusi turpināt tematu par iebraucējiem Latvijā. Pakistāniešu un indiešu ēstuves, ko pieminēja direktors,arī ēdienu piegādātāji, kas neprot runāt latviski. Par runājām un pēc raidījuma arī saņēmām vairākus jautājumus, kādā veidā šie cilvēki ir ieradušies Latvijā. Ko viņi te dara? 

Kāda klausītāja arī stāstīja par rajoniem Latgales priekšpilsētā, Rīgā, kur veidojoties arvien lielākas iebraucēju kopienas, kas latviešu valodā pat īsti nerunā, kontaktējas tikai savā starpā. Daudzi ir dzirdējuši par bēdīgo pieredzi Rietumeiropā, tāpēc ir bažas, vai mēs neuzkāpjam uz tiem pašiem grābekļiem. Cik Latvijā ir tādu iebraucēju, kā viņi te nokļūst, kas to visu kontrolē, kāda ir valsts politika šajā jautājumā? 

Jāatzīst, ka organizēt šo raidījumu nenācās viegli, producentei daudzi teica, nav arī liela gatavība runāt par šo arī politiķu vidū. Tāpēc šis vairāk informējošs raidījums.

Cenu pieaugums un inflācija skar katru no mums, tāpēc par to šķendējamies. Kredītu sadārdzinājums ir mazāk pamanāms, jo daļa sabiedrības kredītus neņem. Tie savukārt ir ļoti svarīgi mūsu attīstības nodrošinājuma instrumenti, uz tiem balstās bizness, no tiem atkarīga mūsdienu mājokļu pieejamība. Par to, ka kredīti kļūs dārgāki, protams, brīdināja sen. Bet pandēmija un karš radījis krietni lielākas problēmas, nekā sākotnēji šķita. Īpaši maksājumi par hipotēku daudziem jau kļūst par grūtu nastu. Negribam taču piedzīvot 2008. gadu, kad, nespējot samaksāt, tūkstošiem bija spiesti braukt prom no Latvijas, lai pasludinātu maksātnespēju. Tāpēc arī pēdējās dienās publiskajā telpā parādās arvien jauni aicinājumi, arī priekšlikumi kaut ko lietas labā darīt.

Ko var izdarīt, lai šo kredītu sadārdzinājumu apturētu un vai tiešām kaut ko no tā, par ko runā, varētu arī īstenot, Krustpunktā analizē Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedrs Artūrs Butāns, Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāts Andris Šuvajevs, Latvijas Banka Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste un Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte lektore Līga Leitāne.