Krustpunktā

"Vagner" algotņu grupējuma vadoņa Jevgeņija Prigožina dumpis Krievijā, cik negaidīti sākās, tikpat negaidīti arī beidzās, bet palicis ļoti daudz neatbildētu jautājumu, no kuriem viens ir – vai un uz cik ilgu laiku nosacītais miers tur ir iestājies.

Skaidrs arī, ka joprojām minējumu ir vairāk nekā skaidrības, bet mēs centīsimies salikt kādus pieturas punktus, lai aptvertu notikušā nozīmi un saprastu, kas te ir galvenie atbildamie jautājumi. Krustpunktā analizē Nacionālo bruņoto spēkupārstāvis majors Jānis Slaidiņš un ārpolitikas eksperts Rinalds Gulbis.

Fokusējamies uz Rīgas problēmām. Galvaspilsētas domes koalīcijā izveidojies jauns spriedzes elements saistībā ar amatpersonu atstādināšanu un izmeklēšanu pilsētas Satiksmes departamentā par ielu remontiem iztērēto naudu. Bet tā – pilsēta dzīvo Dziesmu svētku gaidās un remontdarbu izraisītos sastrēgumos. Kā tas izskatās no domes priekšsēdētāja kabineta? Krustpunkta izvaicājam Rīgas domes priekšsēdētāju Mārtiņu Staķi. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un portāla "TVNET" žurnālists Artūrs Bikovs.

Cilvēki ar invaliditāti Latvijā nereti tiek aizmirsti vai uzskatīti par otrās šķiras cilvēkiem. Latvijā arī nav institūcijas, kura praksē pārliecinātos, vai jaunuzceltas būves ir pieejamas cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Kā to risināt, Krustpunktā diskutē invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" vides pieejamības eksperts Jurģis Briedis, Valsts kontroles padomes loceklis un Piektās revīzijas departamenta direktors Edgars Korčagins, Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktora vietnieks Andris Lazarevs, Latvijas Arhitektu savienības valdes locekle Anda Kursiša un Nacionālās arhitektūras padomes priekšsēdētājs Gatis Didrihsons.

Pēdējās nedēļas sabiedrību pāršalkuši vairāki skaļi notikumi, kad nācies secināt, ka cilvēki ar invaliditāti Latvijā joprojām tiek piemirsti. Daudz ir apspriests skandāls ar "airBaltic" partnerkompāniju, kas neielaida lidmašīnas reisā četrkājaino pavadoni. Jācer, ka nacionālajai kompānijai tā būs laba mācība, slēdzot sadarbības līgumus.

Ja šādi gadījumi atklāj vājos punktus un liek izdarīt tūlītējus secinājumus, ir joma, kur sistēma līdz galam nestrādā jau daudzu gadu garumā. Runa ir par būvniecību. Nesen tika daudz apspriests jaunais dzelzceļa pārvads pie Mangaļiem, kas ir uzbūvēts tā, ka ratiņkrēslā esošs cilvēks var tikai minēt, vai lifts darbosies. Citādi nekur nokļūt nav iespējams. Pēc tam sekoja fotogrāfija sociālajos tīklos no būvējamā Brasas tilta. Tur gan vēlāk izskanēja skaidrojums, ka viena puse tilta, kas vēl top, būs pieejama cilvēkiem ratiņkrēslā. Bet šī nopietna problēma kopumā, Latvijā joprojām top objekti, kurus būvējot, par visiem netiek padomāts.

Latvijā būs jāizstrādā vispārējās veselības apdrošināšanas modelis, tā izteicies premjers Krišjānis Kariņš, norādot, ka ieviest to vajadzētu jau pēc pāris gadiem. Cik tas ir reāli un ko tas mainīs veselības aprūpē, Krustpunktā analizē Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Ortveina, Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka, Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja Daiga Behmane un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja, Saeimas deputāte Līga Kozlovska.

Par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas sasaisti ar nodokļiem diskutē sen, bet nu par to panākta politiska vienošanās valdības darba grupā, kas spriež par nodokļu politikas pilnveidošanu. Kā piemērs tiek minēta Igaunijā ieviestā sistēma, kur veselības aprūpei atvēl daļu no sociālajām iemaksām, bet pakalpojumus arī saņem tikai nodokļu maksātāji, kā arī noteiktas iedzīvotāju grupas, kuras apdrošina valsts. Vai ar šādām izmaiņām remdēs mūžīgo naudas badu medicīnas nozarē un samazinās privāti iepludināto finanšu apjomu?

Maz esam esam runājuši par to, kā palīdzam ievainotajiem ukraiņu karavīriem. Uzmanība ir bijusi vairāk pievērsta palīdzības sniegšanai karā. Tas ir saprotams, jo ukraiņi var cerēt nosargāt savu valsti, ne tikai pateicoties dzimtenes mīlestībai vai patriotismam, bet arī materiālai un finansiālai palīdzībai, ko sniedz pārējā pasaule. Bet karš ir nežēlīgs un pļauj desmitiem, pat simtiem dzīvību ik dienās, kā redzam statistikā. Karš arī sakropļo cilvēkus. Tāpēc mediķi visā pasaulē ir piekrituši palīdzēt arī šajā ziņā, darot visu, lai glābtu cilvēkus. Latvijā tas notiek Mikroķirurģijas centrā. 

Kā tas notiek, ko un kā dara Latvijas mediķi, Krustpunktā Lielajā intervijā vaicājam Latvijas Mikroķirurģijas centra izpilddirektoram Jānim Bendikam.

Politikā par kādu dzīvīgumu, šķiet, šonedēļ gādāja vien deputāte Ramona Petraviča no "Latvija pirmajā vietā!", kas mēģināja sadzīvot ar festivālā "Lampa" piedzīvoto "cepienu". Bet koalīcijas sarunas - bez pārmaiņām: premjers grib plašāku koalīciju, tomēr nespēj neko izdarīt. Tā vismaz izskatās publiski. Nozīmīga šīs nedēļas ziņa ir par atklāto karteli ceļu būvē, savukārt mediju organizācijas prasa atsaukt uzrauga - NEPLP - sastāvu. Aktualitātes Krustpunktā analizē Rīgas Stradiņa universitātes lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore, TV3 žurnālists Ivo Butkēvičs un TVNET group galvenais redaktors Toms Ostrovskis.

Runājam par tiesu darbu. Krustpunktā izvaicājam Augstākās tiesas priekšsēdētāju Aigaru Strupišu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un žurnālists Raimonds Rudzāts.

Eiropas Savienības (ES) valstis spriež par migrācijas noteikumu reformu: ko tā paredz un kāda ir Latvijas nostāja? Krustpunktā diskutē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja biedrs Edvīns Šņore (Nacionālā apvienība), Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs (Apvienotais saraksts), Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Sprūds (Progresīvie) un "Amnesty International" Eiropas reģionālā biroja direktors Nils Muižnieks.

Situācija ar migrantu centieniem iekļūt Eiropas Savienībā atkal saasinās. Uzsvars no Ukrainas bēgļiem, kas raduši atbalstu praktiski visās valstīs, tagad no jauna pārvirzās uz migrantu plūsmām no dienvidiem. Eiropas dienvidzemes sūdzas, ka netiek galā vairs ar lielo patvēruma meklētāju skaitu, nometnes ir pārpildītas, bet pārējā Eiropa talkā nenāk.  Tāpēc ziņa par jauno patvēruma politiku, par ko esot vienojušies iekšlietu ministri, šīm valstīm ir svarīga. Bet Polija un Ungārija jau ir paziņojušas, ka šo vienošanos neatbalstīs, turklāt Polija organizēšot arī citu valstu koalīciju. Mediju telpā izskan pārliecība, ka priekšā gaidāmas grūtas un arī asas diskusijas. 

Mums, kas saskaramies ar Baltkrievijas radītajiem izaicinājumiem, turklāt mums nav skaidrs, kas notiks tālākā nākotnē Krievijā, šis ir ļoti būtisks jautājums. Ko ir sarunājuši Eiropas iekšlietu ministri, kāda Latvijas nostāja, vai mēs pievienosimies Polijas centieniem bloķēt procesu?

Atgriežamies pie temata par skolu tīklu Latvijā. Tas ir bijis karsts temats jau daudzus gadus, jo par to, ka Latvijā ir pārāk daudz skolu, kas nevar nodrošināt kvalitatīvu izglītību un pietiekamu slodzi pedagogiem, ir spriests sen, bet ar skolu slēgšana vienmēr bijis smags lēmums. Tagad Izglītības un zinātnes ministrija rosina lēmumus par skolu tīklu 7.- 12. klašu līmenī pieņemt centralizēti, nosakot kritērijus, kuriem skolai vai nu jāatbilst vai tā jāslēdz ciet. Cik tas ir lietderīgi un vai risinās sasāpējušās problēmas izglītības jomā, Krustpunktā diskutē Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa, Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienības "Rīgas metropole" līdzpriekšsēdētāja un Ādažu novada domes vadītāja Karīna Miķelsone, bijusī Izglītības ministre Anita Muižniece, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure un Dienvidkurzemes novada pašvaldības deputāts Andrejs Radževičs.

Ukrainas armija veikusi veiksmīgu pretuzbrukumu vairākos posmos, šādas ziņas pienāk gan no Kijivas, gan starptautiskajiem novērotājiem. Tiek minēts, ka ukraiņu spēki dažviet guvuši nopietnus panākumus. Bet rietumu analītiķi arī ziņo, ka veiksmīga Ukrainas pretuzbrukuma gadījumā, Krievijas prezidents var izšķirties par plaša mēroga mobilizāciju. Par situācijas attīstību Ukrainā saruna Krustpunktā ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītāju Jāni Sārtu.