Krustpunktā speciālizlaidums: sekojam notikumu attīstībai Ukrainā, kur Krievijas karaspēks mēģina ieņemt Kijevu. Komentējam notiekošo, sazināmies ar cilvēkiem Ukrainā un Krievijā.

Latvijas armijas atvaļināts kapteinis Mārtiņš Vērdiņš atzīst, ka Ukrainas bruņotie spēki saglabā kontroli par savu operāciju. Viņi veic koordinētu aizsardzības operāciju.

Viņš sagaida, ka tuvākajās dienās ukraiņi sāks pielietot taktiku „sit un bēdz”.

Vērdiņš atzīst, ka tuvākajās divās dienās varētu notikt kauja par Kijevu. Tajā pašā laikā viņš norāda, ka viegla pastaiga specoperācijas veidā Putinam nav izdevusies. Zibenskarš nezidevās.

Latvijas aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošais pētnieks Toms Rostoks analizē Ukrainas valdības iespējamos rīcības plānus. Ja valdība izšķiras palikt Kijevā, tam būs ļoti simboliska nozīme.

Gan Rostoks, gan Vērdiņš atzīst, ka kaujās par Kijevu varētu būt milzīgi cilvēku upuri.

Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš vērtē, ka Vācija un arī daļēji citas valstis noliedz realitāti un neizprot nākotnes riskus. Viņš uzskata, ka rīcība, nebloķējot Svift ir apkaunojoša visa Eiropai, nesaprotama, kaitīga un karu veicinoša.

Kāda varētu būt Ukrainas valdības turpmākā rīcība, analizē Latvijas TV žurnālists Gints Amoliņš, kurš arvien atrodas Ukrainā.

Stundas noslēgumā Brīvais mikrofons.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdienas agrā rītā paziņoja par "specoperācijas sākumu" Ukrainā, pēc kā Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai. Reaģējot uz to, rietumvalstis sākušas izvērst nākamo sankciju soli pret Krieviju. 25. ferbuārī Krievijas okupācijas spēku vienības mēģina pārņemt savā kontrolē Ukrainas galvaspilsētu Kijevu.

Notikumu attīstība Ukrainā, drošības situācija pasaulē. Krustpunktā aktualitātes vērtē žurnāla "IR" korespondents Aivars Ozoliņš, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs un TV24 žurnālists Ansis Bogustovs.

Krustpunktā speciālizlaidums: sekojam notikumu attīstībai Ukrainā, komentējam notiekošo, sazināmies ar cilvēkiem Ukrainā un Krievijā.

Notiekošo vērtē Austrumeiropas politikas pētījuma centra pētnieks Mārcis Balodis.

Sazināmies ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdi Pēteri Blumbergu. Viņš vērtē, ka "Rietumu valstis un NATO alianse šobrīd ir tik vienota, cik vienota nav bijusi gadiem ilgi. [..] Krievi uzskata ka amerikāņi dominē NATO, bet tā nav - NATO ir vienota alianse daudziem partneriem".

NBS rezerves pulkvedis Igors Rajevs skaidro: "Ukrainas armija dod prettriecienu un aizstāv pozīcijas, bet Krievijas uzbrukums pagaidām buksē. Reālos rezultātus redzēsim, kad atnāks apstiprināti ziņojumi par to, kas notiek uz zemes un kādi ir abu pušu zaudējumi."

"Kamēr Ukrainas armija pretojas, ideja par brīvo Ukrainu ir dzīva. Ja lielākā daļa no Ukrainas armijas daļām tiks iznīcināta vai ieņemta, tad vara tiks pārņemta," turpina Rajevs.

Ukrainas Atbalsta biedrības valdes locekle Jana Streļeca stāsta par iespējamo atbalstu, ko varam sniegt Ukrainai. Viņa arī uzskata, ka ukraiņu šobrīd ir tik vienoti, kā nekad. Streļeca vērtē, ka arī mums ir jābūt optimistiem.

Viedokli izsaka Latvijas vēstnieks ANO Andrejs Pildegovičs. Viņš uzskata, ka "šis konflikts var fundamentāli izmainīt visas ANO struktūras nozīmi. Esam krustcelēs, vai ANO atkārtos Tautu Savienības likteni pirms Otrā pasaules kara vai tomēr spēs apturēt konfliktu".

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien agri no rīta pavēstīja, ka Krievija ir sākusi militāru operāciju Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus".

Krustpunktā speciālizlaidums: sekojam notikumu attīstībai Ukrainā, komentējam notiekošo, sazināmies ar cilvēkiem Ukrainā un Krievijā.

Notiekošo vērtē Austrumeiropas politikas pētījuma centra pētnieks Mārcis Balodis.

Sazināmies ar aizsardzības ministru Arti Pabriku. Viņš atzīst, ka Latvijas stingeriem jau bijis pozitīvs pielietojums Ukrainas pretdarbībā pret Krievijas militāro agresiju.

"Mēs varam atļauties atslēgt Krieviju no SWIFT sistēmas. Mums gāzes krātuvēs ir pietiekami daudz gāzes, lai tās pietiktu līdz apkures sezonas beigām," vērtē bijušais Eiropas Savienības enerģētikas komisārs Andris Piebalgs. Viņš atzīst, ka tikai stingras sankcijas ir tas, kā parādīt, ka varam būt solidāri ar Ukrainu.

Viņš arī atzīst, ka ir pesimistisks par notikumu attīstību Ukrainā, un šī ir milzīga mēroga okupācijas mēģinājums.

Sazināmies ar kolēģi Ukrainā, ar žurnālistu Dmitro Levus. Viņš stāsta, ka atrodas Kijevā, dzīvoklī, kur dzird šaušanas trokšņus, sazinās ar kolēģiem Gomeļā, kur Krievijas specdienests mēģināja izsēdināt desantu. Viņš norāda, ka lielas panikas Kijevā nav, jā, cilvēki pārdzīvo, ir rindas veikalos un aptiekās.

Sazināmies ar Latvijas TV žurnālistu Gintu Amoliņu, kurš šobrīd atrodas Ukrainā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien agri no rīta pavēstīja, ka Krievija ir sākusi militāru operāciju Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus".

Drīz pēc tam Krievijas karaspēks sāka uzbrukumu Doneckas un Luhanskas apgabalos. Pienāk ziņas arī par sprādzieniem citās Ukrainas pilsētās (Kijevā, Harkovā, Odesā u.c.), kur Krievija uzbrūk Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem.

Krustpunktā speciālizlaidums: sekojam notikumu attīstībai Ukrainā, komentējam notiekošo, sazināmies ar cilvēkiem Ukrainā un Krievijā.

Notiekošo vērtē Austrumeiropas politikas pētījuma centra pētnieks Mārcis Balodis un Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.

"Esam stadijā, kad nezinām visas detaļas. Ir skaidrs, ka tā ir plaša mēroga invāzija," vērtē Sprūds. Viņš arī uzskata, ka ļoti daudz būs atkarīgs arī no Ukrainas tautas vēlmes ņemt rokās ieročus un aizstāvēties.

Sazināmies ar Eiropas Parlamenta viceprezidentu Robertu Zīli un Valsts prezidents Egilu Levitu.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien agri no rīta pavēstīja, ka Krievija ir sākusi militāru operāciju Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus".

Drīz pēc tam Krievijas karaspēks sāka uzbrukumu Doneckas un Luhanskas apgabalos. Pienāk ziņas arī par sprādzieniem citās Ukrainas pilsētās (Kijevā, Harkovā, Odesā u.c.), kur Krievija uzbrūk Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem.

Krustpunktā speciālizlaidums: sekojam notikumu attīstībai Ukrainā, komentējam notiekošo, sazināmies ar cilvēkiem Ukrainā un Krievijā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins šorīt īsi pirms pulksten pieciem pēc Latvijas laika negaidīti teica runu Krievijas telekanālā "Rossija-24", paziņojot, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

Sazināmies ar žurnālistu Alekseju Grigorjevu, kurš daudzas reizes bijis Ukrainā.

Studijā raidījuma vadītājiem pievienojas kinorežisors Armands Zvirbulis, jo šis ir raidījuma Kultūras rondo laiks un bija iecerēta saruna par viņa jaunāko kinodarbu "Krimināldrāma iesācējiem".

Ierakstā uzklausām kultūras cilvēku domas: viedokļus izsaka tēlnieks Gļebs Panteļejevs, komponists Jānis Lūsēns, diriģents Sigvards Kļava, aktieris Vilis Daudziņš un Latvijas laikmetīgās mākslas centra vadītāja Solvita Krese.

Notikumus analizē NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts un bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālis Raimonds Graube.

Krustpunktā speciālizlaidums: sekojam notikumu attīstībai Ukrainā, komentējam notiekošo, sazināmies ar cilvēkiem Ukrainā un Krievijā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins šorīt īsi pirms pulksten pieciem pēc Latvijas laika negaidīti teica runu Krievijas telekanālā "Rossija-24", paziņojot, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

Notikumus vērtē Latvijas armijas atvaļināts kapteinis Mārtiņš Vērdiņš, politologs, Latvijas Ārpolitikas institūta asociētais pētnieks Veiko Spolītis, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, kura atrodas pie Krievijas vēstniecības Rīgā, kur pulcējās vairāki cilvēki, paužot atbalstu Ukrainai, par uzbrukumu kurai paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Latvijas Bankas Monetārās pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste vērtē, kādas varētu finanšu sankcijas pret Krieviju.

Stundas noslēgumā Brīvais mikrofons.

Krustpunktā speciālizlaidums: sekojam notikumu attīstībai Ukrainā, komentējam notiekošo, sazināmies ar cilvēkiem Ukrainā un Krievijā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins šorīt īsi pirms pulksten pieciem pēc Latvijas laika negaidīti teica runu Krievijas telekanālā "Rossija-24", paziņojot, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

Sazināmies ar Latvijas TV žurnālistu Gintu Amoliņu, kurš atrodas Ukrainā.

Notiekošo analizē Ministru prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Māris Cepurītis un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Stundas noslēgumā Brīvais mikrofons.

Pēdējo dienu dramatiskie notikumi diemžēl piepilda tās pesimistiskās prognozes par Krievijas agresiju pret Ukrainu. Austrumi ir jau okupēti neslēpjoties, un nu pastāv arvien lielākas bažas par visaptverošu karu Ukrainā. Vai Rietumu sankcijas apturēs Krieviju? No Krievijas  premjera teiktā saistībā ar Ukrainu izriet, ka - nē. Bet ko šīs sankcijas Krievijai īsti nozīmē un kā tās ietekmēs Eiropas Savienību, tajā skaitā Latviju, Krustpunktā vērtē enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš, finansists Ģirts Rungainis, Latvijas Universitātes profesors Gundars Bērziņš un Eiropas kustība Latvijā vadītājs Andris Gobiņš.

Savukārt par militāro un politisko ekspansiju Ukrainā saruna raidījumā Divas puslodes.

Sanitas Osipovas neapstiprināšana Augstākās tiesas tiesneša amatā pretēji Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulces lēmumam raisījusi plašas diskusijas, tajā skaitā par iespējamu konstitucionālo krīzi Latvijā. Sanita Osipova iepriekš bija Satversmes tiesas priekšsēdētāja un, būdama šajā amatā, skaidroja tiesas pieņemto spriedumu par darba likuma normu par tēva tiesībām uz atvaļinājumu bērna piedzimšanas gadījumā, par ko izpelnījās kritiku arī atsevišķu politiķu puses, kuri nebija apmierināti ar spriedumu. V

ai Saeimas balsojums uzskatāms par atriebību saistībā ar Osipovas publiskajiem izteikumiem, runājot par viendzimuma pāru tiesībām? Vai šis balsojums liecina par konstitucionālo krīzi, Krustpunktā diskutē Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere (Jaunā Vienotība), Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Iesalnieks (Nacionālā apvienība) un politologs Andis Kudors.