Krustpunktā

Pēdējā laikā īpaša uzmanība pievērsta Valsts policijai un tās spējām reaģēt un novērst likumpārkāpumus. Atsevišķos gadījumos kritizēta tiek arī novēlota sabiedrības informēšana. Ierasti policija ir starp tām valsts institūcijām, kurām sabiedrība dažādās aptaujās uzticas visvairāk. Kā šo uzticību nepazaudēt un kādus secinājumus pēc nesenajiem skaļajiem gadījumiem tiesībsargi ir veikuši, diskutējam Krustpunktā. Raidījuma viesi: Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja biedrs Edvīns Šņore un aģentūras "Mediju tilts" līdzdibinātājs, politologs Filips Rajevskis.

Pandēmijas laikā, kas pamatīgi iedragāja valstu ekonomikas, Eiropas Savienība lēma par instrumentiem, lai atbalstītu dalībvalstis. Viens no veidiem bija Atveseļošanās un noturības mehānisms jeb Atveseļošanās fonds. Ir pagājuši divi gadi, bet Latvijas uzņēmēji sūdzas, ka nauda līdz viņiem nenonāk, un vainota tiek Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, kas slēdz līgumus par daļu no projektiem. Kāda īsti ir situācija šīs naudas apgūšanā? Krustpunktā diskutē finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Andris Čuda, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Normunds Bergs un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktore Anita Krūmiņa.

Katru gadu, tuvojoties 1.septembrim, skolu direktoriem nākas lauzīt galvu, kā aizpildīt vakances, dabaszinātņu priekšmeti ir vieni no tiem, kur skolotāju trūkst vienmēr. Arī augstskolās topošos pedagogus STEM jomās var skaitīt uz roku pirkstiem. Tomēr tā nav, ka Latvijā nebūtu dabaszinātņu entuziastu, kuri gatavībi nodot savas zināšanas tālāk. Par skolotājā darbu un skolēnu interesi apgūt fiziku Krustpunktā Lielā intervija ar vienu no fizikas entuziastiem - Latvijas Universitātes skaitliskās modelēšanas institūta pētnieku, Jauno Fiziķu skolas vadītāju, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas fizikas skolotāju Ģirtu Zāģeri.

Krustpunktā nedēļas notikumu apskats svētku nedēļā. Aktualitātes vērtē politologs Juris Rozenvalds, Latvijas Televīzijas producente Rudīte Spakovska, žurnālists Raimonds Rudzāts.

33 gadi pagājuši kopš tās vēsturiskās dienas, kad  ārkārtējas spriedzes apstākļos visa Latvija bija pieplakusi pie radio aparātiem, jo toreiz tikai radio spēja nodrošināt tiešraidi. Ar aizrautu elpu visi gaidīja balsošanas rezultātus par neatkarīgas Latvijas Republikas atjaunošanu. 

Man tolaik bija 19 gadi, nu ko gan es tur varēju iztēloties, kāda būs šī neatkarīgā Latvija. Biju jaunietis, tāds pats kā mani šīs dienas raidījuma viesi. Viņi nepazīst citu Latviju, vien to, kas mums tagad ir, un nevar atcerēties tādas sajūtas, kādas bija pirms 33 gadiem, jo tad viņi nebija dzimuši. Ko jaunieši domā par mūsu kopējo valsti, kā viņa sajūt Latviju, kādu redz tās nākotni? 

Valsts svētkos Krustpunktā saruna ar jauniešiem par valsti, piederību un patriotismu. Sarunājas Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas skolēns, LR5 darbinieks, Skolēnu Saeimas "deputāts" Toms Putniņš, sabiedriski politisks aktīvists Morics Menģelsons, Jauniešu Saeimas Eiropas lietu komisijas līdzpriekšsēdētājs Gustavs Kilbloks un Talsu 2. vidusskolas skolniece, Jauniešu Saeimas deputāte Kate Sūniņa.

Satiksme Rīgā. Kas notiek ar daudziem remontdarbiem, ar kuriem ikviens sastopas, kādas izmaiņas tie nesīs? Uzmanību pievēršam ne tikai  pašreizējiem izaicinājumiem un ceļu stāvoklim, bet arī nākotnes vīzijai - ar ko turpmāk būs jārēķinās gan autobraucējiem, gan ikvienam satiksmes dalībniekam. Kas notiks ar maģistrālajām ielām, Centrālās stacijas apkārti un citām vietām, Krustpunktā diskutē biedrības "Pilsēta cilvēkiem" valdes loceklis Armands Būmanis, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis un žurnālists Pauls Timrots.

Šā gada rudenī skolas sāk pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā, lai 2025.gadā tikai latviski mācītos visi skolēni visās vispārizglītojošajās skolās valstī. Vai skolas ir šīm pārmaiņām, kā arī, vai nākotnē izzudīs fenomens divplūsmu (latviešu - krievu) skolas un kā tas ietekmēs integrācijas procesus – vai joprojām būs nodalīšanās pēc tautības vai skolai jākļūst vienkārši par skolu, kur mācās visi neatkarīgi no nacionālās piederības? Krustpunktā diskutē Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta vecākā eksperte Olita Arkle, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa, Rīgas Valsts Klasiskās ģimnāzija direktors Romans Alijevs, Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāts Normunds Dzintars un Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes Izglītības satura nodaļas vadītāja Ināra Sprindžuka.

Par gaidāmo pāreju uz mācībām latviešu valodā interesējamies arī raidījumā Labrīt.

Nedēļas laikā kļuva zināmi daudzi jauni fakti un reakcijas par šaušalīgo slepkavību Jēkabpilī. Iekšējās drošības birojs arī sācis iekšējo izmeklēšanu par policijas iespējamo bezdarbību. Noslēdzies arī trīs dienu ilgais skolotāju streiks, bet līdz Valsts prezidenta vēlēšanām atlicis tikai mēnesis. Aktualitātes Krustpunktā vērtē politoloģe Lelde Metla-Rozentāle un žurnālisti Anita Daukšte (TV24) un Māris Antonēvičs (Latvijas Avīze).

Klimata un enerģētikas ministrija ir jauna iestāde, tā izveidota Krišjāņa Kariņa otrajā valdībā un tā pārņēma enerģētikas politikas funkcijas no ekonomikas ministrijas un klimata politiku no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. Jaunā ministrija darbojas aptuveni četrus mēnešus. Krustpunktā izvaicājam klimata un enerģētikas ministru Raimondu Čudaru. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs un laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Kristīne Stepiņa.

Krustpunktā diskusija, kā pasargāt sabiedrību no cilvēkiem, kas apzināti ignorē un pārkāj atkārtoti tiesībsargājošo institūciju uzliktos sodus. Analizē iekšlietu ministrs Māris Kučinskis, krimināltiesību eksperts Saulvedis Vārpiņš, centra "Marta" biedrības vadītāja Iluta Lāce un Saeimas juridiskā komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas deputāte Agnese Krasta.

Ik pa brīdim Radio diskusijās jautājam, cik lielā mērā spējam pasargāt tos, kas piedzīvo ģimenē, darba vietā, publiskā telpā vārdisku, emocionālu vai fizisku vardarbību vai vajāšanu. Pagājušajā nedēļā notikusī traģēdija Jēkabpilī daudziem sagrāva pat tās ilūziju druskas, kas varbūt arī bija. 

Vardarbība ģimenē, tiesas spriedums, kriminālprocesi, pastāvīgi draudi, faktiski jau vairāki slepkavības mēģinājumi, vēršanās policijā un vienalga tagad ir notikusi traģēdija un solītie draudi īstenoti. Tātad esam mēs izrādījušies nespējīgi pasargāt tur, kur obligāti bija jāspēj nosargāt. Mēs, domājot par mums kā visu Latvijas sabiedrību kopumā. Slepkavība, kas notika Jēkabpilī, nedrīkstēja notikt, un tai ir jākļūst par tādu nepiedodami dārgu mācību, lai to līdzšinējo pieeju mainītu. 

Krustpunktā meklējam atbildes uz jautājumiem, kāpēc notika tā, kā notika, un kas tiks darīts, lai šādas traģēdijas vairs neatkārtotos.

Par to, vai un kā dažādas kampaņas palīdz atpazīt un mazināt vardarbību ģimenē, saruna Ģimenes studijā.