Krustpunktā

Narkotisko vielu lietošana jauniešu vidū vēršas plašumā. Narkologi ceļ trauksmi par jaunu narkotiku paveidu izplatīšanos Latvijā, kas ir ļoti bīstams un to lietošana rada milzu riskus. Kā spējam reaģēt uz to, kas notiek narkotiku melnajā tirgū, Krustpunktā analizē Valsts policijas Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks, 2.nodaļas priekšnieks Sandis Radziņš, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja dr Astrīda Stirna, Veselības ministrija Sabiedrības veselības departamenta direktore Jana Feldmane un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētāja Līga Kozlovska.

Dažādas atkarību veicinošas vielas jauniešiem Latvijā ir viegli pieejamas. Pēdējo gadu oficiālā policijas statistika vēsta, ka gada laikā vismaz 2000 jauniešus aiztur alkohola reibumā, narkotiku reibonī ap 300 jauniešu. Tie ir vien statistikas dati, kurus var krietni reizināt. Alkohols atkarību bieži vien iesāk, bet jaunā paaudze ātri to nomaina ar citām psihoaktīvām vielām.

Nav tāda diena, kad neatliekamās palīdzības dienests nesaņemtu izsaukumu par kādu gados jaunu cilvēku, kura dzīvība ir jāglābj pārdozēšanas dēļ. Un ir reizes, kad tas ir pat vairākiem nāves gadījumiem diennaktī. Kā to apturēt vai vismaz ierobežot?

Emocionālā un fiziskā vardarbība Latvijā. Kā palīdzēt cietušajiem un kāpēc tik grūti ir to aptūrēt? Krustpunktā Lielā intervija ar krīžu un konsultāciju centra "Skalbes" direktoru Raivo Vilcānu.

Pievēršamies sociālajai jomai. Krustpunktā izvaicājam labklājības ministri Eviku Siliņu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "TVNET" žurnālists Artūrs Bikovs un Latvijas Radio Latgales studijas vadītāja Renāte Lazdiņa.

Nesen sabiedrība par atklātību "Delna" izveidoja aptauju uzņēmējiem, vai viņi ir saskārušies ar apzinātu reputācijas graušanu un apmelošanu gadījumos, kad tam nav bijis pamata. Pasūtīta un dažādu iemeslu dēļ īstenota nomelnošana jau arī nav nekāds jaunums, bet ar interneta attīstību pasaulē tā ir kļuvusi krietni sarežģītāka problēma. Izskatās, ka tā ir arī Latvijā, vien mēs to varbūt īsti neesam aptvēruši un arī neesam daudz par to runājuši. Kā atšķirt, vai runa ir par pamatotiem vai nepamatotiem pārmetumiem, un ko darīt, ja mēs sastopamies ar tādu apzinātu klaju apmelošanu un reputācijas graušanu?

Krustpunktā diskutē sabiedrības par atklātību "Delna" direktore Inese Tauriņa, digitālās komunikācijas konsultante Ieva Knāķe, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle Katrīna Zariņa un "Cobalt" patentpilnvarniece preču zīmju jomā, zvērināta advokāte Līga Fjodorova.

Jau šonedēļ Saeima galīgajā lasījumā plāno pieņemt Valsts aizsardzības dienesta likumu. Tas paredz iespēju pildīt gan militāro, gan civilo dienestu, bet pēdējam iespējas šķiet būs daudz šaurākas, nekā tika diskutēts sākumā. Mainījies nav tas, ka dienests ir obligāts vīriešiem, bet brīvprātīgs sievietēm. un sākotnējie plāni paredzēja pašreiz armijā un Zemessardzē dienošo skaitu dubultot, bet rezervē nodrošināt vēl 20 tūkstošus karavīru. Jautājums, vai šos plānus var īstenot ar iecerēto likuma redakciju, kā arī kādas būs kompensācijas un bonusi tiem, kuri dienēs un būs izgājuši dienestu, Krustpunktā diskutē Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, Saeimas deputāti Atis Švinka (Progresīvie) un Uģis Rotbergs (Jaunā Vienotība), un tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne.

Ar pašreizējiem nodokļu ieņēmumiem visas vajadzības nosegt nevaram, tādēļ valdība gatava pārvērtēt visus nodokļus. Tā nesen sacīja finanšu ministrs. Pēdējie gadi finanšu jomā ir bijuši sarežģīti, jo pasauli piemeklēja sen neredzētas krīzes. Pandēmija, tagad karš Ukrainā un katra no tām citādi ietekmējusi ekonomiku. Kā izrauties no finanšu problēmām, runājam arī Krustpunktā Lielajā intervija ar Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāju Innu Šteinbuku.

Krustpunktā runājam par Saeimas darbu: Vispārējās izglītības likuma grozījumi sacēla pamatīgu ažiotāžu saistībā ar iestājeksāmeniem vidusskolās, bet politiķi, kuri gribēja tos saglabāt, praksē nobalsoja, ka jau šogad tādi nevarēs notikt. Sabiedrisko mediju apvienošanai šonedēļ arī bija jābūt Saeimas darba kārtībā, bet pēc Latvijas Radio darbinieku protesta virziens strauji tika mainīts. Pašvaldības tikmēr dzīvo savu dzīvi – šonedēļ atklājās, kā Ogres vadība pēc visam nesaskaņām izturas pret Ogres muzeja darbiniekiem, bet Jūrmalas dome Bulduru bibliotēkas ēku nolēma pārdot, lai gan vasarā, kad no tās meta laukā filiāli, solījās, ka ar vēlmi pārdot šo īpašumu nav nekāda sakara.

Aktualitātes Krustpunktā analizē laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs, TV24 raidījuma "Nacionalo interešu klubs" vadītajs Romāns Meļņiks, Latvijas TV žurnālists Raimonds Rudzāts un portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns.

Krustpunktā izvaicājam Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi.

Par Valsts ieņēmu dienestu pēdējā laikā daudz tiek runāts. Aizdomu ēnas apspriestas arī šajā studijā. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs un portāla "Rustvnet" žurnālists Artjoms Ļipins.

Pēdējā laikā aktualizējies jautājums par krievu valodas lietošanu plašsaziņas līdzekļos, īpaši sabiedriskajos medijos. Vai Latvijas medijos ir vieta oriģinālsaturam krievu valodā? Krustpunktā diskutē Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadītājs Ivars Āboliņš, Mediju attistibas un petniecibas centra valdes loceklis, Latvijas Raidorganizaciju asociacijas izpilddirektors Ingemārs Vekteris, Latvijas Radio 4 galvenā redaktore Anna Stroja un Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta direktors Rihards Bambals.

Likumprojektā par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu, kas tika steidzamības kārtā virzīts caur Saeimai, starp vairākiem strīdīgiem priekšlikumiem parādījās arī kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums jaunajā medijā tuvākā nākotnē pārtraukt finansēt saturu krievu valodā. Tas nozīmētu arī, ka pēc pāris gadiem būtu jābeidz darboties Latvijas Radio 4 kanālam, kāds tas ir tagad, protams, arī televīzijā ziņas un raidījumi krievu valodā vairs nebūtu pieļaujami. Argumentācija saprotama, karš Ukrainā, neveiksmīga integrācija.

Tajā pašā laikā interesants ir fakts, ka, pieņemsim, paši ukraiņi rīkojušies pretēji un, karam sākoties, izveidoja jaunu televīzijas kanālu krievu valodā "Freedom", kuru varam redzēt arī Latvijā. Kaimiņi igauņi arī ir izvēlējušies piešķirt vairāk naudas saturam krievu valodā, lai nodrošinātu cittautiešus ar drošu informāciju. Kurš ceļš ir pareizāks, tas ir jautājums, uz kuru nu daudziem nemaz tik viegli nav atbildēt. Krustpunktā pārrunājam iespējamos ieguvumus un riskus.

Valsts ieņēmuma dienesta (VID) darbu laiku pa laikam apēno kāds skandāls, kas nevairo uzticību iestādei. Vienlaikus daudzi sūdzas, ka VID nestrādā iedzīvotāju interesēs, bet birokrātiski apgrūtina nodokļu maksātāju dzīvi.  Kas būtu jāmaina VID darbā, lai to uzlabotu? Krustpunktā diskutē Saeimas bužeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāte Aiva Vīksna, SAF tehnika valdes priekšsēdētājs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis Normunds Bergs, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece Lilita Beķere un Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, profesors Gundars Bērziņš.