Daudzi jaunieši, diemžēl, nevar kļūt par policistu, glābēju vai dienēt armijā, jo nespēj izturēt fiziskās sagatavotības pārbaudi. Pie tam prasības šajā ziņā katru gadu tiek atvieglotas. Kā bērnos atraisīt kustību prieku un kā to laika gaitā nepazaudēt, Ģimenes studijā vērtē Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas docente un trenere Inese Ļubinska, Striķu skolas sporta skolotāja, vieglatlētikas trenere Signe Birkenberga, divu meitu tētis Rubens Martinezs Domingess un Aizputes pirmsskolas izglītības iestādes „Pasaciņa” sporta pasniedzēja Una Mārtiņsone.

Bērnu un jauniešu fiziskās sagatavotības līmenis pazeminās. Par to liecina kaut vai tas, ka arvien vairāk jauniešu nespēj izturēt fiziskās pārbaudes - krosa skrējienu vai vajadzīgajā daudzumā veikt tā sauktās vēderpresītes, līdz ar to nevar iestāties Policijas koledža, pieteikties darbam Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā vai pieteikties Valsts aizsardzības dienestā. Izskanējis, ka fiziski labi sagatavotu cilvēku trūkums nākotnē var pat apdraudēt mūsu iekšējo un arī ārējo drošību. Kāpēc šāda situācija un vai to var mainīt izglītības iestādēs strādājošie, kuru viens no uzdevumiem ir radīt bērniem prieku kustēties un palīdzēt jaunajiem cilvēkiem to nepazaudēt arī pusaudža gados.

"Šķiet, ka jauniešiem trūkst motivācija un vēlme piedalīties, viņi saprot, ka sporta stundā būs kaut kas grūts, viņi nevēlēsies to darīt un centīsies atrast kādus atvieglojumus," atzīst Signe Birkenberga.

Sporta stundā jāpaspēj izdarīt daudz, stundu ir tik, cik ir, tāpēc nav brīva laika, lai vienkārši paspēlētu bumbu, ka neviens nebūtu piekusis, bet enerģija būt iegūta.

"Pirmskolā skats ir labāks, bērniem ļoti patīk kustēties, bet viņi grib darīt, ko paši grib, kad ir kustības, kas ir vajadzīgas, ja ir grūti, arī ir iebildumi. Brīvas kustības ar lielu prieku un aizrautību bērni veic," norāda Una Mārtiņsone.

Arī viņa min, ka sporta nodarbība ir īsa, bērniem vairāk būtu jākustas visas dienas garumā.