Jebkurš ārstēšanās process būs ievērojami veiksmīgāks, ja pacients spēs būt līdzestīgs. Kā veicināt pacientu iesaistīšanos un kas palīdz nodrošināt kontaktu starp ārstu un pacientu, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot, šoreiz vairāk akcentējot tieši pacienta līdzestību zāļu lietošanā. Diskutē pētniece, docētāja Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūta docētāja Mirdza Kursīte, kardiologs Alberts Bērziņš un sertificēta farmaceite Ērika Pētersone.

Aptauja liecina, ka gandrīz puse jeb 46% Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi ir uz laiku pārtraukuši vai beiguši lietot ārsta nozīmētās zāles, iepriekš to neapspriežot ar veselības aprūpes speciālistu.

Biežākie iemesli zāļu terapijas pārtraukumiem saistīti ar subjektīvo pašsajūtu, piemēram, teju trešdaļa norāda, ka, uzsākot terapiju, jutušies labāk un tādēļ nolēmuši, ka zāles vairs nav jālieto. Vēl 22% kā iemeslu norādījuši pašsajūtas pasliktināšanos vai kādu blakusparādību novērošanu. Kā citi iemesli minēti arī aizmāršība lietot zāles regulāri, bailes no blakusparādībām, kā arī tas, ka zāles nav bijušas valsts kompensētas.  

Mirdza Kursīte norāda, ka pacientu līdzestība medikamentozajā terapijā ir problēma ne tikai Latvijā, jo aptaujas rāda, ka problēmas ar līdzestību ir apmēram pusei pacientu, kuriem ir nozīmēti medikamenti. Iemesli var būt dažādi. 

Viens dalījums ir tīša un netīša nelīdzestība jeb rekomendāciju neievērošana. Bieži tā ir arī aizmāršība, ka izlaiž devas. Ir arī tīša nelīdzestība, kur bieži ir blakusparādības. Medikamentus pārstāj arī lietot, ja uzlabojas pašsajūta, kā arī lieto tikai tad, kad jūtas slikti, lai arī būtu jālieto katru dienu.

Ērika Pētersone arī norāda, ka jāņem vērā arī dažādi sadzīviski faktori, piemēram, pacienti mēdz sūdzēties, ka tablete ir pārāk liela un ir grūti norīt, vai arī pretēji, ārsts ir nozīmējis pusi jau tā mazas tabletes, ko pacientam gados ir grūti sadalīt. Tāpat ļoti rūpīgi jāizrunā dažādu medicīnas palīglīdzekļu lietošana zāļu ievadīšanai, lai nerastos nevajadzīgas blakus parādības.