Sociālajos tīklos populārs ieraksts vēsta, ka vecāki ir pārguruši no mājas darbu pildīšanas kopā ar bērniem. Cik daudz mājas darbiem būtu jābūt, vai tie ir obligāta mūsdienu izglītības sastāvdaļa, vai un kā motivēt skolēnus tos pildīt katru vakaru, plašāk diskutējam Ģimenes studijā.

Ir ģimenes, kurās vecāki pat nepamana, ka skolā uzdod mājas darbus - bērni skolotāja prasīto paveic patstāvīgi un ātri, un  paspēj gan pilnveidot savas prasmes dažādos pulciņos, gan atpūsties kopā ar draugiem. Taču ir tā, ka skolā uzdotie mājas darbi pārtop par vakara pasākumu visai ģimenei: vecāki mēģina veiksmīgi vai mazāk rezultatīvi bērnu motivēt izdarīt skolā uzdoto, un šo procesu pavada strīdi un pēc tam slikts noskaņojums visiem iesaistītajiem. Kāpēc tas ir tā un kāpēc vispār vajadzīgi mājas darbi, Ģimenes studijā diskutē Rīgas Centra Humanitārās vidusskolas sākumskolas skolotāja, sākumskolas mācību priekšmetu jomas koordinatore Gita Tamaša-Blekte, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes 2.līmeņa profesionālā augstākās izglītības studiju programmas "Skolotājs" direktore, asociētā profesore Ieva Margeviča-Grinberga un Draudzīgā aicinājuma Cēsu valsts ģimnāzijas direktors Oskars Kaulēns.

Gita Tamaša-Blekte norāda, ka mājasdarbi ir vajadzīgi, lai stundā iemācīto nostiprinātu un dabūtu savā ilglaicīgajā atmiņā. Matemātika, dabaszinātne un valodas - tur bez mājas darbiem neiztikt.

Oskars Kaulēns piekrīt teiktajam, bet viņa viedoklis ir, ka bez mājas darbiem var iztikt noteiktās situācijās, tāpat ir situācijas, kad mājas darbi ir kritiski svarīgi. Viņš neatbalsta pieeju, ka tēmai beidzoties, obligāti ir kaut kas jāuzdod mājās, jo bieži šādiem mājas darbiem nav funkcionālās jēgas. Viss atkarīgs no mācību priekšmeta.

Ieva Margeviča-Grinberga norāda, ka pētījumi liecina, ka mājas darbiem korelācija starp mājas darbiem un skolēnu sniegumu parādās tikai vidusskolā. Maz pētījumu liecina, ka līdz tam mājas darbiem ir būtiska jēga. Lielāka jēga ir tam, ja bērns aiziet ar vecākiem uz muzeju vai bijis dabā.