Aija Balode un Baiba Gaile ir dvīņumāsas. Kaut arī ne vienmēr dzīvojušas piecu minūšu attālumā viena no otras, kā tas ir šobrīd, tomēr vienmēr abām ir bijusi sajūta, ka māsa ir simtprocentīgi lojāls cilvēks, kas vienmēr uzklausīs un atbalstīs.

Aija ir viena no kristīgās literatūras izdevniecības „KALA raksti" dibinātājām – izdevniecība pastāv jau 20 gadus. Baiba māsas darbošanos atbalstījusi visos iespējamos veidos, gan ar padomu, gan tulkošanu. Viņas abas tulko arī juridiskus tekstus no franču valodas un brīvajā laikā skrien, slēpo, kaito un peldas, arī šobrīd, ziemas laikā. Un nereti dara to kopā. Kā viņām izdodas uzturēt tuvas māsu attiecības un kā ticība palīdz izdzīvot ikdienu, stāsts raidījumā Ģimenes studija.

Šobrīd abas māsas dzīvo Ragaciemā. Kādus 30 gadus bija rīdzinieces. Kad Baiba apprecējusies, vīrs domājis par vasaras māju, vēlējies to iegādāties tur, kur ir priežu gaiss. Tā viņi nonākuši Ragaciemā. Kad ģimenē jau gaidīja meitiņu, domājuši, kad atkal pārvāksies uz Rīgu, bet secinājuši, ka nemaz nevajag tik ļoti. 

Baiba vilinājusi arī māsu pārcelties. Aijai arī patikusi vieta un attālums no Rīgas.

"Ne vienmēr fiziski, bet domās vienmēr abas esam piecu minūšu attālumā viena no otras. Skaidri zinu, ka būs māsa, būs vienmēr 100% lojāls cilvēks, kas atbalstīs. Pat ja būs situāciju, kur ne līdz galam piekritīs, nostāsies māsas pusē. Ja tā būs problēma, risināsim kopā.

Sajūta, ka ir cilvēks, kas nekad nepagriezīs muguru, tā ir vienmēr," vērtē Aija.

Viņa atzīst, ka tā ir liela bagātība un dāvana, kas visiem nav.

Baiba ir studējusi optometriju, bet jau studiju laikā sapratusi, ka tā nebūs viņas profesija. Savukart Aija jau studiju gados izveidoja izdevniecību, kurā māsa daudz palīdzēja ar gan ar tulkošanu, gan citām lietām. Arī tagad Baiba, atpūšoties no mammas darba (ģimenē aug trīs bērni), tulko un iesaistās izdevniecības darbā.

Aija atzīstas, ka ir studējusi vairākas lietas, bet studijas ir palikušas nepabeigtas. Viņa ir apguvusi franču valodu, filoloģiju, teoloģiju, kas tagad ir noderīgi izdevniecības darbā.

Sarunā māsas arī stāsta par ticības nozīmi viņu dzīvē.

"Droši vien mana lūgšana ne vienmēr būs skaistos vārdos noformulēta. Varbūt drīzāk klātbūtnes sajūta, bet Dieva klātbūtnes sajūta ir neapzināti un ik pa laikam to apzināties," atzīst Baiba. "Man ticība ir dāvana, tas ir pamats, uz kā stāvu - kāpēc kaut kur censties, kāpēc pārkāpt sev pāri, acīmredzot tāpēc, ka ir vērts darīt labu un nedarīt sliktu. Dievs un debesis nav grāmatvedība, bet es ticu, ka kaut kādā pārdabiskā veidā un visu aptverošā veidā mums ir vērts pēc labā tiekties."