Otrais pasaules karš: norises 1945. gada pirmajos mēnešos. Frontes līnijām savelkoties ap Vāciju, miljoniem vāciešu šajā laikā nācās izbaudīt kara šausmas, kuras līdz tam viņu valsts, nacistiskā režīma vadīta, bija nesusi citām Eiropas zemēm. Sevišķi smaga bija situācija Vācijas austrumu apgabalos, kuros iespiedās Sarkanā armija. 

Pamatoti baidoties no sarkanarmiešu plaši piekoptās vardarbības un staļiniskā režīma represijām, un iekļaujoties vācu varas iestāžu organizētajās evakuācijas akcijās, austrumu teritorijas pameta apmēram 10 miljoni vāciešu. Vairāk nekā miljons civiliedzīvotāju tika pārvesti ar kuģiem pa Baltijas jūru Vācijas karaflotes operācijas "Hanibals" ietvaros. Vairāki bēgļiem pārpildīti kuģi tika nogremdēti.

Zināmākais pasažieru laineris "Vilhelms Gustlofs", kuru 1945. gada 30. janvārī torpedēja kapteiņa Aleksandra Marinesko komandētā padomju zemūdene.

Katastrofā bojāgājušo skaits tiek lēsts uz 9600 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa bija civilie bēgļi, tai skaitā bērni. Tas ir lielākais viena kuģa avārijā dzīvību zaudējušo skaits kuģošanas vēsturē. Stāsta vēsturnieks Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins.

1944. un 45. gadā savu kulmināciju sasniedza arī tā dēvētais aviobumbu karš: sistemātiska un masveidīga Vācijas teritorijas, tai skaitā pilsētu dzīvojamo kvartālu bombardēšana, ko veica britu un amerikāņu gaisa spēki. Par simbolisku aviobumbu kara epizodi kļuva Drēzdenes bombardēšanā laikā no 1945. gada 13. līdz 15. februārim. Tiek lēsts, ka uzlidojumu rezultātā bēgļu pārpildītajā pilsētā dzīvību zaudējuši apmēram 25000 cilvēku. Drēzdene gan bija tikai kulminācija aviobumbu karam, kurā smagi cieta Berlīne, Hamburga, Ķelne, Diseldorfa, Brēmene, Frankfurte pie Mainas un citas Vācijas pilsētas. Stāsta vēsturnieks, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Kaspars Zellis.

Tikām netālu no Jaltas Krimas pussalas dienvidu piekrastē no 1945. gada 4. līdz 11. februārim tikās Savienoto Valstu prezidents Franklins Delano Rūzvelts, Lielbritānijas premjerministrs Vinstons Čērčils un padomju diktators Josifs Staļins, lemjot par pēckara kārtību Eiropā. Rezultātā iedibinātā situācija, bieži dēvēta par Jaltas sistēmu, sadalīja Eiropu, padomju un rietumvalstu totalitārisma un demokrātijas ietekmes sfērās. Sstāsta vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors Inesis Feldmanis.

2020. gadā aprit 75 gadi kopš noslēdzās Otrais pasaules karš. Šī kara norises sīki aplūkotas raidījuma Šīs dienas acīm ciklā „Satumsums” no 2009. līdz 2015. gadam. Šogad skan raidījumu virkne, kuras fragmentos no tolaik izskanējušajiem raidījumiem koncertēti paraudzīsimies uz šī grandiozā militārā konflikta norisēm kā pasaulē, tā Latvijā.