2020. gadā aprit 75 gadi kopš noslēdzās Otrais pasaules karš. Šī kara norises sīki aplūkotas raidījuma Šīs dienas acīm ciklā „Satumsums” no 2009. līdz 2015. gadam. Šogad skan raidījumu virkne, kuras fragmentos no tolaik izskanējušajiem raidījumiem koncertēti paraudzīsimies uz šī grandiozā militārā konflikta norisēm kā pasaulē, tā Latvijā.

Šodien par norisēm Latvijā 1944. gada vasarā, kad karadarbība atkal sasniedza mūsu valsts teritoriju, krasi mainot daudzu Latvijas pilsoņu likteņus. 1944. gada vasarā Vācijas bruņotie spēki cieta smagu sagrāvi Baltkrievijā, kuras rezultāts bija Sarkanās armijas ielaušanās arī Latgalē un Zemgalē. Stāsta vēsturnieks, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins.

Dramatiskā un asiņainā 1944. gada vasarā bija latviešu vienībām, kuras cīnījās vienā un otrā frontes pusē: kā ieroču SS latviešu divīzijām un citām latviešu vienībām Vācijas bruņotajos spēkos, tā latviešu strēlnieku divīzijai un vēlāk korpusam Sarkanās armijas sastāvā. Turpina Valdis Kuzmins.

1944. gada vasarā savu pastāvēšanu sāka arī bruņotā vienība, kuras darbība saistīta ar mēģinājumu izveidot latviešu spēkus, kuri kara finālā varētu cīnīties par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Runa ir par ģenerāļa Jāņa Kureļa komandēto vienību jeb kureliešiem. Stāsta vēsturnieks, Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta pētnieks Uldis Neiburgs.

1944. gads ievadīja to Otrā pasaules kara fāzi, kas nesa lielākos upurus latviešu nācijai. Stāsta Valdis Kuzmins.