Kā palīdzēt ģimenēm, kuras ieceļojušas no Ukrainas, un kādu atbalstu krīzē var saņemt gan šie cilvēki, gan arī Latvijas iedzīvotāji, kuri raizējas par karu un tā sekām? Par to, kāda palīdzība ir nepieciešama gan cilvēkiem Ukrainā, gan tiem, kas ieradušies Latvijā, raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta centra "Marta" vadītāja Iluta Lāce un krīžu un konsultāciju centrs "Skalbes" pāstāve Darja Veļičko.

Ivanofrankivskā, Ukrainā, Latvijas vēstnieks Ilgvars Kļava 30. novembrī ir atklājis rehabilitācijas centru sievietēm, kas cietušas no Krievijas armijas pastrādātajiem seksuālās vardarbības noziegumiem, informē Ārlietu ministrija.

Centrā sadarbībā ar Ivanofrankivskas medicīnas iestādēm cietušajām sievietēm tiks nodrošināts patvērums, fiziska un garīga rehabilitācija, iekļaujot sociālo, psiholoģisko un juridisko, kā arī medicīnisko palīdzību.

Rehabilitācijas centrs sniegs patvērumu 20 sievietēm un viņu ģimenes locekļiem. Tajā iekārtotas telpas dzīvošanai, kā arī psihologa un medicīnas speciālista darbam. Centrā izbūvēta autonoma apkures un elektroapgādes sistēma. Tā nodrošinās centra nepārtrauktu darbību, neraugoties uz Ukrainas energosistēmas pārrāvumiem, ko radījuši Krievijas nemitīgie uzbrukumi Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai. Novērtējot Latvijas sniegto atbalstu, viena no telpām nosaukta latviešu dzejnieces, emancipācijas un sieviešu tiesību aizstāves Aspazijas vārdā.

Biedrībai “Centrs MARTA” sadarbībā ar partneriem Ukrainā ir atvērta uzticības tālruņa līnija seksuālo noziegumu un spīdzināšanas upuriem. Ar uzticības tālruņa palīdzību tika nodrošinātas konsultācijas, psiholoģiskā palīdzība, informācija un piekļuve sociālajai, medicīniskajai, juridiskajai un humānajai palīdzībai. Četru mēnešu laikā palīdzību saņēmušas vairāk nekā simts sieviešu, kas cietušas no seksuālās vardarbības.

Iluta Lāce atklāj, ka jau šobrīd palīdzību jau ir saņēmušas 104 sievietēm un darbs turpināsies. Tāpat paralēli palīdzības sniegšanai tiek īstenots projekts, lai izglītotu speciālistus un līdzcilvēkus, lai viņi spēj pamanīt noziegumus, ziņotu par tiem un sniegt u atbalstu cietušajiem. 

Viņa arī aicina doties uz centra mājaslapu un ziedot, lai nodrošinātu bezmaksas palīdzību vardarbībā cietušām sievietēm un viņu bērniem. Šobrīd, ziedojot projekta ietvaros, katra ziedotā summa ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas atbalstu tiks dubultota.

Runājot par palīdzību, Darja Veļičko vērtē, ka katrs var kaut izdarīt no savas puses, lai atbalstītu. Ja nav iespēja palīdzēt ar mājokli, tā var būt pārtikas paka vai silts apģērbs ziemā vai citas lietas.

"Tāpat jāizvērtē savas spējas atbalstīt un uzklausīt," bilst Darja Veļičko, runājot par psiholoģisko atbalstu. "Jāsaprot, vai paši būtu gatavi būt klāt un atbalstīt, uzklausīt smagas lietas. To arī pamanīt ir ārkārtīgi grūti. Cilvēki parasti labi turas un nestāsta. 

Sākt ar to, ka dot zināmu, ka esam pieejami, ka esam gatavi būt klāt un uzklausīt, ja tas ir nepieciešams. Nespiest, bet iedrošināt, ja vēlies, esmu gatavs uzklausīt. Pazīmes pamanīt ir grūti, jo tās bieži ir personiskas. Ne katrs ir gatavs parādīt, ka krīt panikā pie katras skaļākas skaņas.

Piemēram, kad lido lidmašīnas, kas ir ļoti izplatīta lieta cilvēkiem, kas atbraukuši no Ukrainas. Viņiem panikās lēkmes sākas, dzirdot lidmašīnu skaņas. Ne katrs ir gatavs kaut ko tādu parādīt. Būt klāt, izvērtēt savas iespējas un iedrošināt runāt, ja ir nepieciešamība, gan arī informēt par iespējam saņemt profesionālu atbalstu."