Problēmpusaudži nerodas uz līdzenas vietas, viņi izaug ģimenēs, vismaz sākotnēji apmeklē arī bērnudārzu un skolu. Kāda ir izglītības vides un pedagogu loma potenciālo riska jauniešu pamanīšana. Vai izvēlamies neredzēt acīmredzamo? Ģimenes studijā diskutē Salacgrīvas vidusskolas speciālā pedagoģe, Kiwa trenere Agne Berga, Tālmācības vidusskolas Rīgas komercskolas angļu valodas skolotāja Agnese Gromova-Ķurēna, Rīgas Sociālā dienesta Pārdaugavas rajona nodaļas teritoriālā centra "Āgenskalns" vecākā sociālā darbiniece Jana Pūķe un Rīgas 72.vidusskolas direktors Pāvels Pestovs.

Parasti par problēmām liecina dažādi signāli, pirms kāds kļūst par ielu bērnu, likumpārkāpēju vai aizraujas ar atkarības vielām. Pēdējos gados apzināmies, cik svarīgi būtu pamanīt iespējamās uzvedības problēmas vai problematiskos sadzīves apstākļus laikus un tās risināt. Skolā jaunieši pavada daudz laika, vai pedagogi pamana riskam pakļautos jauniešus? Kāda ir tālākā pedagogu un skolas rīcība, ja pusaudzim manītas uzvedības problēmas, pasliktinās sekmes mācībās? Varbūt skolas laikā kaut ko mainīt ir par vēlu un pirmās pazīmes jāpamana jau pirmsskolas izglītības iestādēs?