Pozitīvas attiecības ir pamats tam, ka bērns attīstās un mācās, savukārt emocijas ietekmē to, kā bērns attīstās un mācas. Protams, stress ir tas, kas šos procesus bremzē ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Arī pilnveidotā satura Skola 2030 vadmotīvs vēsta, ka fiziski un emocionāli droša vide ir priekšnoteikums tam, lai bērns varētu veiksmīgi apgūt jaunas prasmes un zināšanas, un skolotāju uzdevums ir šādu vidi nodrošināt.

Pēdējo gaidu laikā esam pieredzējuši dažus kliedzošus atgadījumu un tiem sekojošas diskusijas, kas saistītas ar fizisku vardarbību izglītības iestādēs. Taču neilgā laikā posmā šobrīd, uzklausot vairākus vecāku stāstus, kuros saskatāmas, mūsuprāt, pret bērnu izglītības iestādē vērstas emocionālas vardarbīgas izturēšanās pazīmēs, Ģimenes studijā uz sarunu aicinām speciālistus par šo vardarbības veidu. 

Kā rīkoties vecākiem situācijās, ja rodas aizdomas, ka pret bērnu izglītības iestādē ir vērsta emocionālā vardarbība, diskutē Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Evija Rācene, Rīgas 75. vidusskolas direktores vietniece un pedagoģe Aisma Baltiņa un Rīgas 64. vidusskolas psiholoģe Daina Žurilo, Izglītības kvalitātes valsts dienesta Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Maksims Platonovs un "Skola 2030" eksperte Liene Rolanda.

Uzklausām arī vecāku viedokļus un pieredzes stāstus.

Evija Rācene atzīst, ka Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija pēdējā laikā saņem daudz iesniegumus par iespējamo emocionālo vardarbību, bet tas ir vardarbības veids, ko ir visgrūtāk pierādīt, tāpēc katrs gadījums jāvērtē individuāli. Robeža ir trausla un smalka, kur noteikt, vai tā ir emocionālā vardarbība, vai tomēr nē. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija skatās pēc likuma prizmas uz katru gadījumu.

Aisma Baltiņa norāda, ka situācija skolā nav viennozīmīga.

"Mani vairāk uztrauc, cik lielā mērā runājam par emocionālo vardarbību, cik lielā mērā par nesapratni, nogurumu. Skolēni šobrīd atgriežas no prombūtnes, divi gadi mājās, ir atrasts no kaut kādām prasībām. Nervozāka situācija ir ģimenē, nervozāki, pārgurušāki esam mēs skolā. Vai jebkura nesapratne uzreiz būtu kvalificējama kā emocionāla vardarbība, lai gan es neizslēdzu, tā pastāv," vērtē Aisma Baltiņa.