Speciālisti apgalvo, ka garīgā veselība sagādā grūtības apmēram vienam no trim jauniešiem un tas nozīmē, ka ikvienā skolā un ikvienā klasē būs vismaz trīs pusaudži, kuriem noderētu speciālistu atbalsts. Pētījumi rāda, ka pandēmijas laiks pasliktināja pusaudžu labsajūtu, bet vai tagad var tiekt, ka jaunieši ir atguvušies un grūtības piedzīvo tikai tie, kuri jau pirms pandēmijas izjuta mentālās veselības traucējumus, raidījumā Ģimenes studija vērtē Pusaudžu resursu centra (PRC) vadītāja, bērnu psihiatre Anete Masaļska, PRC Izglītības projektu vadītāja, klīniskā psiholoģe Elīna Bērtule un PRC Valmieras centra pārstāve, psiholoģe un kognitīvi biheiviorālā terapeite Kristīne Kiriloviča.

Jauns Pusaudžu resursu centra pētījums parāda, ka 70% pusaudžu labsajūta ir atkarīga no savstarpējās uzticības ģimenē. Savukārt ceturtdaļa aptaujāto pusaudžu novērtē brīvību un laiku vienatnē.

Kā citus svarīgus faktorus pusaudži min māju sajūtu, drošību, komfortu un mājdzīvniekus.

Aptaujas dati liecina, ka 45% gadījumu galvenais priekšnosacījums, lai gribētos uzturēties mājās, ir ģimenes klātbūtne. Bērni, kas dzīvo ar abiem vecākiem, mājās jūtas labāk, ir mazāk domstarpību, grūtību, un notiek labprātīga iesaiste mājas pienākumos.

Savukārt pusaudži, kuru vecāki dzīvo šķirti, biežāk saskaras ar grūtībām savstarpējā komunikācijā un sapratnē, kas ietekmē vispārējo labsajūtu mājās.