Latvijas jauniešu zināšanas par pilsoniskajām aktivitātēm, kā arī līdzdalība tajās pēdējos gados ir pieaugusi, tomēr ir zemāka nekā vidēji citās Eiropas valstīs. Latvijas skolēni, salīdzinot ar jauniešiem citās valstīs, daudz mazāk uzticas demokrātijai kā pārvaldes formai, un ceturtā daļa 8. klases skolēnu Latvijas nākotni redz pavisam drūmās krāsās. To apliecina Starptautiskais pilsoniskās izglītības pētījums. 

Kā varam nomērīt Latvijas jauniešu attieksmi pret valsti, cik svarīgi bērniem kļūt par aktīviem pilsoņiem un kāda ir skolas un ģimenes loma šajā procesā, Ģimenes studijā vērtē Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūta vadošo pētniece un arī minētā pētījuma vadītāja Latvijā Ireta Čekse, "Mācītspēks" dalībnieks, sociālo zinību un vēstures skolotājs Jūrmalas valsts ģimnāzijā Jānis Leinerts un Rīgas Humanitārās vidusskolas 11. klases skolniece, Rīgas Skolēnu domes prezidente Šarlote Justīne Jurjure.