Apmēram 60 % jauniešu pēc vidusskolas absolvēšanas sāk studēt. Pārējie uzsāk darba gaitas, paņem no mācībām brīvu gadu, lai labāk iepazīstu sevi un saprastu, ko vēlas tālāk darīt vai arī nedara neko. Raidījumā skaidrojam, kādi ir plusi un kādi mīnusi, uz laiku pārtraucot mācīties pēc vidusskolas absolvēšanas. Analizē demogrāfe, Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētā profesore Zane Vārpiņa, Vidzemes augstskolas docente, karjeras konsultante Agita Šmitiņa, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis un 11. klases skolēns Emīls Butniks.

Statistika jau daudzu gadu garumā nemainās: apmēram 60, varbūt 70% vidusskolu absolventu sāk studijas, daļa jau no pirmā kursa studēšanu apvieno ar darbu, apmēram piektā daļa uzsāk uzreiz darba gaitas. Ir jaunieši, kuri paņem tā saukto brīvo gadu.

Zane Vārpiņa skaidro, ka pirms dažiem gadiem veikts pētījums, skatoties uz to, kādi ir 12. klases skolēnu, kas tūlīt absolvēs vidusskolu, turpmākie plāni. Pētniece piekrīt, ka gadu no gada aina ir līdzīga - 60 līdz 75 procenti saka, ka viņi tajā pašā gadā sāks mācīties, savukārt pārējie vai nu strādās, vai arī nezināja, vai arī plāno nedarīt neko no šīm izvēlēm - ne strādāt, ne mācīties.

Aptauja rādīja, ka šādi atbildējuši 5-6 procenti.

Zane Vārpiņa arī norāda, ka no apmēram 40%, kas neturpina mācības tūlīt pēc vidusskolas beigšanas, daudzi atgriežas pēc gada vai diviem, lai studētu augstskolās. To parāda arī statistika: pagājušā gadā vidusskolu beidza 16000 skolēnu un iestājās bakalaura programmās apmēram 16000. Cilvēki, ka izvēlējušies paņemt brīvu gadu no mācībām vai arī darba un mācībām, atkal agriežas, lai turpinātu izglītoties.