Pēc Jāņiem izskanēja informācija, ka uzkrītoši daudz pusaudžu atrasti pļavās, grāvmalās vai pilsētvidē smagā alkohola reibumā. Vai pārmērīga dzeršana pusaudžu vidū joprojām problēma un ko mainīs jaunā pieeja, kas stāsies spēkā septembrī? Tā paredz, ka bērniem un pusaudžiem, nonākot mediķu redzeslokā atkarību izraisošo vielu ietekmē, ne tikai tiks nodrošināta pirmā palīdzība un detoksikācija, kā arī akūtu psihisku traucējumu stabilizēšana, bet arī tiks veikts padziļināts risku izvērtējums un noteikts tālākās palīdzības saņemšanas plāns un primārais motivācijas darbs.

Ģimenes studijā par šiem jautājumiem diskutē narkoloģe, kognitīvi biheiviorālā terapeite Ilze Maksima, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra vadītāja, arī bērnu psihiatre Karīna Beinerte, pusaudžu mentore no Pusaudžu resursu centra Valmieras nodaļas Zeltīte Millere un slimnīcas "Ģintermuiža" Narkoloģiskā dienesta vadītāja Lilita Caune.

Pirms diskusijas ar datiem iepazīstina Slimību profilakses un kontroles centra Atkarības slimību riska analīzes nodaļas vadītāja Aija Pelne.

Viņa norāda, ka ir pieejam Eiropas skolu aptaujas projekta par alkoholu un citām narkotiskām vielām dati. Pētījums ir veikts vairāk nekā 33 Eiropas valstīs, pēdējais pētījuma posms bija 2024. gadā. Latvijā ir aptaujāti vairāk nekā 3100 skolēni 15-16 gadu vecumā. 

Dati rāda, ka situācija, salīdzinot ar iepriekšējo posmu 2019. gadā, kā arī salīdzinot ar dalībvalstu vidējiem rādītājiem, Latvijā ir ievērojami uzlabojusies.