Jauno sieviešu pieredzē pēcdzemdību aprūpes sistēma Latvijā būtībā neeksistē. Kāpēc tā svarīga un kam būtu jāmainās, Ģimenes studijā diskutē Instagram konta "Mamma mammai" autore Katja Zilpauša, viņa arī pati ir mamma, kā arī Dobeles slimnīcas vecmāte Rasma Kaminska un psiholoģijas zinātņu doktore, kognitīvi biheiviorālā terapeite Diāna Zande.

Kāda ir pēcdzemdību aprūpe, vai vispār šāda sistēma pastāv un kādai tai vajadzētu būt, domājot ne tikai par mazuli, bet galvenokārt par sievieti, kas nupat kļuvusi par māti, un arī par jauno ģimeni kopumā?

Latvijā pagaidām neesam īsti gatavi tam, ka arī mammām un ģimenēm varētu būt nepieciešama palīdzība no ārpuses šajā laika posmā, jo pastāv uzskats, ka ar visu taču vajadzētu tikt galā pašai un pašiem. Šādu tēzi izvirza tie, kas padziļināti pievērsušies temata izpētei.

Katja Zipauša dalās pieredzē, ka pēc pirmā bērna dzemdībām no draudzenes uzzinājusi par pakalpojumu, ka pēcdzemdību māsa nāk pie jaunās ģimenes palīdzēt. Viņa pasaka, kā pareizāk bērniņu turēt, viņa paskatās, ka sokas ar krūts barošanu, skatās, kā jūtas gan mamma, gan tētis emocionāli.

"Man tajā brīdī ar zīdainīti uz rokām likās, cik tas ir kolosāli, tas ir tas, kas ir vajadzīgs," bilst Katja Zilpauša.

Jau pēc otrā bērna dzemdībām viņa pati izveidojusi sev sistēmu, kas, pirmām kārtām, ļāva pašai paēst un arī izgulēties. Bet pašas pēcdzemdību pieredze pēc otrā bērniem arvien bijusi aktuāla un pašas pieredzētais licis saprast, ka tas ir iespējams.

Katja sākusi domāt, vai Latvijā varētu ieviest līdzīgu pakalpojumu, kāds ir Nīderlandē. Sarunās atklājies, ka ne tikai mammas, bet arī speciālisti atzīsta šāds palīdzības nepieciešamību.

Katja uzskata, ka pozitīva grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību pieredze varētu būt viens pamudinājumiem ģimenēm pieņemt lēmumu laist pasaulē bērnu. 

Katja ir arī veikusi pētījumu, viņa zinātniskajā literatūrā meklējusi, kas nosaka pēcdzemdību depresijas iestāšanos sievietēm. Vecāku aptauja rāda, ka 34% bijusi pēcdzemdību depresija. Tas nozīmē, ka mamma savu resursu trūkuma dēļ nevar pilnvērtīgi parūpēties par bērniņu.

Tāpat viņa pētījusi, vai jaunie vecāki vēlētos pakalpojumu, ko iepriekš raksturoja. Ģimenes vienbalsīgi atbildējušas - jā, arī speciālisti piekrituši, ka tas būtu svētīgi. 

Trešā pētījuma daļa - ieviešana. Lielākā problēma - finansējums, jo arī speciālisti, kas sniedz atbalstu, nedrīkst būt izdeguši.