Līdz marta sākumam Latvijā risinās sieviešu sirds veselības mēnesis. Tieši  problēmas ar sirdi ir pamats citu  slimību tālākai attīstībai, piemēram, otrā tipa cukura diabēts vai nieru mazspēja. Kā samazināt multiplu slimību rašanās risku, vērtējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: kardioloģe profesore Iveta Mintāle, biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa un sertificēts ergoterapeits, fizisko aktivitāšu fiziologs, zinātņu doktors veselības un sporta zinātnēs Rūdolfs Cešeiko.

Inese Mauriņa norāda, ka sievietes sirds veselības mēnesī mudina sievietes pārbaudīt veselību, apmeklēt ģimenes ārstu un uzdot jautājumus. Tie arī apkopoti mājaslapā "Par sirdi.lv".

"Riska faktors, kurš nav vēl iedibināts, ir vislabākais. Vislabākā ārstēšana slimībām ir neiegūt tos riska faktorus, kuri pēc  tam var nodarīt daudz ļauna un no kuriem pēc tam nav nemaz tik viegli atbrīvoties, kad tie ir," norāda Iveta Mintāle.

Ārste arī atzīst, ka katram vajadzētu zināt bāzes situāciju, kāds ir asinsspiediens, kāds ir holesterīns, kāds ir cukurs. "Visvieglāk mājās ir nosvērties, saprast, vai nav liekā svara. Un apdomāt vai sev un savai veselīgai dzīvei esam devuši pietiekami daudz. Neaizrauties ar slinkām lietām un sevis lutināšanu ar kūkām," bilst Iveta Mintāle.

 "Pastaiga gar jūru svētdienā vai pastaiga ar sunīti ikdienā ir kustība, bet tā nav fiziskā aktivitāte, kas mūsu veselībai nedod īsti neko. Ir zināmas intensitātes robeža, kad varam sākt kustību dēvēt par fizisko aktivitāti," norāda Rūdolfs Cešeiko.

Nodarbība vai treniņs ir mērķtiecīga fiziskā aktivitāte un tā ir ar lielu pievienoto vērtību.

"Atslēgas faktors ir intensitāte. Tajā pašā laikā mudina būs cilvēkus arī kustīgiem un pastaigāties gar jūru brīvdienās. Bet tas ir stipri par maz," turpina Rūdolfs Cešeiko.