Valdība principā atbalstījusi Veselības ministrijas priekšlikumu noteikt pienākumu mediķiem, pedagogiem un sociālās aprūpes darbiniekiem vakcinēties. Vai nav par vēlu? Vai nevajadzētu paplašināt vakcinējamo loku? Un kāpēc šobrīd jāsāk kašķēties par trešo poti? Saeima nodevusi komisijām likumprojektu, kas aizliegtu kažokzvēru audzēšanu Latvijā. Kāpēc Nacionālā apvienība — visi kā viens — pretojas šai iniciatīvai? Krievijā vēlēšanu rezultātus vajadzētu varēt itin viegli prognozēt. Kas nesenās Domes vēlēšanās sagādāja pārsteigumu? Par šiem un vēl arī citiem jautājumiem diskutē Anda Burve-Rozīte, Aivars Ozoliņš un Pauls Raudseps.

Mēdz teikt, ka trīs lietas labas lietas. Šajā raidījumā numerologu iecienītais skaitlis trīs parādīsies atkārtoti. Runāsim par ideju vakcinētajiem dot iespēju saņemt trešo poti un par to, vai tā ir laba lieta? Apspriedīsim visādā ziņā interesantās vēlēšanas Varakļānos, kuras pēc Rīgas vēlēšanām pērn un balsošanu gandrīz visā pārējā Latvijā jūnijā var uzskatīt par savdabīgu šī pašvaldību vēlēšanu cikla trešo kārtu. Vasaras sākumā Varakļāni gandrīz izraisīja valstī konstitucionālu krīzi. Kādu signālu pagājušās sestdienas vēlēšanas sūta deputātiem? Runāsim arī par militārajām mācībām Namejs 2021, kuras likušas vienai otrai jūtīgai dvēselei trīsēt... Vērtēsim arī Krievijas un Baltkrievijas kopējos manevrus Zapad un mēģināsim saprast, no kā kaimiņvalstis visvairāk baidās. Par šiem un vēl arī citiem jautājumiem diskutē Nellija Ločmele, Aivars Ozoliņš un Pauls Raudseps.

Support the show (https://ir.lv/abonesana/zurnals-ir/)

Mēdz teikt, ka trīs lietas labas lietas. Šajā raidījumā numerologu iecienītais skaitlis trīs parādīsies atkārtoti. Runāsim par ideju vakcinētajiem dot iespēju saņemt trešo poti un par to, vai tā ir laba lieta? Apspriedīsim visādā ziņā interesantās vēlēšanas Varakļānos, kuras pēc Rīgas vēlēšanām pērn un balsošanu gandrīz visā pārējā Latvijā jūnijā var uzskatīt par savdabīgu šī pašvaldību vēlēšanu cikla trešo kārtu. Vasaras sākumā Varakļāni gandrīz izraisīja valstī konstitucionālu krīzi. Kādu signālu pagājušās sestdienas vēlēšanas sūta deputātiem? Runāsim arī par militārajām mācībām Namejs 2021, kuras likušas vienai otrai jūtīgai dvēselei trīsēt... Vērtēsim arī Krievijas un Baltkrievijas kopējos manevrus Zapad un mēģināsim saprast, no kā kaimiņvalstis visvairāk baidās. Par šiem un vēl arī citiem jautājumiem diskutē Nellija Ločmele, Aivars Ozoliņš un Pauls Raudseps.

Support the show (https://ir.lv/abonesana/zurnals-ir/)

Katram ir bijis kāds skolotājs, kas uz mums atstājis sevišķi spēcīgu iespaidu, veidojis mūsu pasaules uzskatus, palīdzējis nospraust ceļu dzīvē. Nebūtu pārspīlēti teikts, ka tieši no skolotājiem ir atkarīga ne tikai mūsu bērnu, bet arī visas nācijas nākotne. Teorētiski visi to zina. Bet kā ir dzīvē? Ja pārveidotu Jura Podnieka pirms daudziem gadiem uzdoto sakramentālo jautājumu un šodien prasītu — vai viegli būt skolotājam? — tad saņemtā atbilde noteikti nebūtu sevišķi glaimojoša mūsu izglītības sistēmai. Kāpēc tā? Par šo svarīgo jautājumu sarunājas Gunita Nagle un Pauls Raudseps.

Support the show (https://ir.lv/abonesana/zurnals-ir/)

Katram ir bijis kāds skolotājs, kas uz mums atstājis sevišķi spēcīgu iespaidu, veidojis mūsu pasaules uzskatus, palīdzējis nospraust ceļu dzīvē. Nebūtu pārspīlēti teikts, ka tieši no skolotājiem ir atkarīga ne tikai mūsu bērnu, bet arī visas nācijas nākotne. Teorētiski visi to zina. Bet kā ir dzīvē? Ja pārveidotu Jura Podnieka pirms daudziem gadiem uzdoto sakramentālo jautājumu un šodien prasītu — vai viegli būt skolotājam? — tad saņemtā atbilde noteikti nebūtu sevišķi glaimojoša mūsu izglītības sistēmai. Kāpēc tā? Par šo svarīgo jautājumu sarunājas Gunita Nagle un Pauls Raudseps.

Vairākums vēlētāju jau saņēmuši vismaz vienu vakcīnas devu, taču koalīcijas politika šobrīd vairāk izskatās pēc centieniem izdabāt antivakseriem. Koalīcija atteikusies no likuma grozījumiem, kas noteiktu pienākumu skolotājiem un mediķiem vakcinēties. Valdība izvirzīja un tad atkal atsauca priekšlikumu rīkot vakcinācijas loteriju. Premjerministrs Kariņš saka, ka neredz pamatu jauniem ierobežojumiem. Kāpēc notiek šāda svārstīšanās? Kas vainīgs — partiju sistēma vai konkrētie cilvēki? Kristiana Brektes sienas gleznojums — veltījums Džemmai Skulmei — sacēlis kārtīgu traci. Kādus draudus rada aicinājumi šo darbu aizkrāsot? Savulaik Latvijā Dzejas dienas bija starp gada svarīgākajiem notikumiem, bet tagad tās norit samērā klusi, piesaistot tikai īstu dzejas mīļu uzmanību. Taču Latvijā vienmēr bijuši lieliski dzejnieki — vērts pievērst viņiem uzmanību. Par šiem un vēl arī citiem jautājumiem diskutē Jānis Vādons, Aivars Ozoliņš un Pauls Raudseps.

Support the show (https://ir.lv/abonesana/zurnals-ir/)

Vairākums vēlētāju jau saņēmuši vismaz vienu vakcīnas devu, taču koalīcijas politika šobrīd vairāk izskatās pēc centieniem izdabāt antivakseriem. Koalīcija atteikusies no likuma grozījumiem, kas noteiktu pienākumu skolotājiem un mediķiem vakcinēties. Valdība izvirzīja un tad atkal atsauca priekšlikumu rīkot vakcinācijas loteriju. Premjerministrs Kariņš saka, ka neredz pamatu jauniem ierobežojumiem. Kāpēc notiek šāda svārstīšanās? Kas vainīgs — partiju sistēma vai konkrētie cilvēki? Kristiana Brektes sienas gleznojums — veltījums Džemmai Skulmei — sacēlis kārtīgu traci. Kādus draudus rada aicinājumi šo darbu aizkrāsot? Savulaik Latvijā Dzejas dienas bija starp gada svarīgākajiem notikumiem, bet tagad tās norit samērā klusi, piesaistot tikai īstu dzejas mīļu uzmanību. Taču Latvijā vienmēr bijuši lieliski dzejnieki — vērts pievērst viņiem uzmanību. Par šiem un vēl arī citiem jautājumiem diskutē Jānis Vādons, Aivars Ozoliņš un Pauls Raudseps.

Visapkārt redzams, kā pēc vasaras palēninājuma lietas sāk virzīties ātrāk uz priekšu. Bērni steidzas uz skolu. Politiķi metas dibināt partijas. Jaunievēlētās pašvaldības ar skubu ķeras pie darbiem un nedarbiem. Diemžēl arī vīruss ieslēdzis turbo un sāk izplatīties ar eksponenciālu spēku. Tikai ministri un deputāti te pasper soli uz priekšu, te kāpjas soli atpakaļ, un galu galā paliek mīņādamies uz vietas. Kāpēc vieni steidzas, bet citi stiepj gumiju? Kādas būs sekas šim straujuma un gausuma sajaukumam? Par šiem un vēl arī citiem jautājumiem diskutē Māra Miķelsone, Aivars Ozoliņš un Pauls Raudseps.

Visapkārt redzams, kā pēc vasaras palēninājuma lietas sāk virzīties ātrāk uz priekšu. Bērni steidzas uz skolu. Politiķi metas dibināt partijas. Jaunievēlētās pašvaldības ar skubu ķeras pie darbiem un nedarbiem. Diemžēl arī vīruss ieslēdzis turbo un sāk izplatīties ar eksponenciālu spēku. Tikai ministri un deputāti te pasper soli uz priekšu, te kāpjas soli atpakaļ, un galu galā paliek mīņādamies uz vietas. Kāpēc vieni steidzas, bet citi stiepj gumiju? Kādas būs sekas šim straujuma un gausuma sajaukumam? Par šiem un vēl arī citiem jautājumiem diskutē Māra Miķelsone, Aivars Ozoliņš un Pauls Raudseps.

Sapnis vakarā iekāpt vilcienā Rīgā un jau no rīta pamosties Berlīnē, vai, dodoties pretējā virzienā — pēc mazāk nekā divām stundām izkāpt no vilciena Tallinā. Tādas nākotnes vīzijas uzbur Baltijas valstu vēsturē lielākais infrastruktūras projekts — ātrgaitas vilciens Rail Baltica, kurš pakāpeniski sāk uzņemt ātrumu. Rīdzinieki un pilsētas apmeklētāji būs pamanījuši, ka starp centrālo staciju un Satiksmes ministriju jau parādījušies žogi, aiz kuriem notiekot pirmie grandiozā projekta būvdarbi, un valdība arī sākusi lemt par dažādu īpašumu atpirkšanu stacijām un sliežu ceļiem ieplānotajās vietās. Tomēr par spīti šiem darbiem vēl aizvien nav atbildes uz daudziem ļoti svarīgiem jautājumiem. Kā jaunais vilciens izmainīs Rīgu? Cik tas reāli izmaksās? Kad to nobeigs? Par šiem svarīgajiem jautājumiem sarunājas Ir žurnālisti Ieva Jakone un Pauls Raudseps.

Support the show (https://ir.lv/abonesana/zurnals-ir/)