Kopš ieviests pilnveidots mācību saturs un pieeja, skolu pārstāvji un skolēnu vecāki atgādina un aizvien skaļāk runā par jaunajam mācību saturam atbilstošiem mācību līdzekļiem vai, precīzāk, to trūkumu. Kā arī norāda, ka mācību grāmatu trūkums samazina izglītības kvalitāti. Tas nozīmē, ka pedagogiem jāvelta vairāk laika, lai tos atrastu un izkopētu vai izdomātu, kā arī mazinās skolēnu iespējas mācīties mājās – mācību grāmatas nereti paliek skolā, un tas liedz īpaši jaunāko klašu skolēnu vecākiem palīdzēt savām atvasēm un skaidrot apgūstamo vielu.

Situācijai uzmanību pievērsusi arī Latvijas Darba devēju konfederācija, atzīstot, ka darba devēji gribētu paļauties uz to, ka Latvijas izglītības sistēma sagatavo darba tirgus prasībām atbilstošus skolu absolventus. Tādējādi izteikts aicinājums Saeimai un valdībai veikt grozījumus nākamā gada budžeta projektā.

Arī pedagogu veikta aptauja uzrādījusi mācību grāmatu un darba burtnīcu trūkumu, bet pašvaldības izglītības iestāžu aptauja iezīmē atšķirīgas iespējas dažādās pašvaldībās

Kāda reālā aina šobrīd veidojas mācību iestādēs un kā viss izskatīsies tuvākajā nākotnē? Ģimenes studijā diskutē Latvijas Darba devēju konfederācijas Izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja Liene Voroņenko, Valsts izglītības satura centra Izglītības satura departamenta direktore Diāna Šavalgina, izdevniecības "Skolas vārds" pārstāve Kristīne Vilnīte, izglītības uzņēmuma "Lielvārds" un platformas "Soma.lv" vadītājs Mārtiņš Gribusts, Jūrmalas ģimnāzijas direktore, Latvijas Skolotāju apvienības valdes pārstāve Ieva Taranda un Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskolas direktore Renāte Linde.