Analizējot skolēnu atzīmju izmaiņas četru semestru laikā no 2019. gada rudens līdz 2021. gada pavasarim, atklājies, ka kopumā vidējas atzīmes skolēniem ir pakāpeniski pieaugušas. Pieaugums gan nav bijis vienmērīgs. Tas ir viens no secinājumiem pētījumā "Sakarības starp skolēnu mācību snieguma izmaiņām, pašvadības un problēmu risināšanas prasmēm klātienes un attālinātās mācīšanās laikā". Kas ir atzīmju inflācija, kā to izrpast vecākiem un ko ar to iesākt pedagogiem, kāpēc attālinātajās mācībās skolēniem ir labākas atzīmes un kādas skolēna prasmes ļauj sasniegt labākus rezultātus, skaidrojam sarunā ar pedagoģijas pētniekiem un skolu praktiķiem.

Raidījumā Ģimenes studija ar pētījumu un pirmajiem tā rezultātiem iepazīstina Latvijas Universitātes pētniece psiholoģijas doktore Liena Hačatrjana. Skolēnu sekmju un zināšanu izmaiņas vērtē un raksturo Izglītības kvalitātes valsts dienesta Kvalitātes novērtēšanas departamenta direktors Rolands Ozols un Limbažu Valsts ģimnāzijas direktore, pedagoģe Gunta Lāce un Ādažu Brīvā Valdorfa skolas Skolotāju kolēģijas vadītāja, direktore Inga Zemīte.

Liena Hačatrjana skaidro, kā piedalījās 24 skolas no visas Latvijas, 9.-11. klases.

Viņas hipotēze bijusi, ka atzīmes kritīsies, bet skolēniem, kuriem ir labākās prasmes pielāgoties jaunai situācijai, saprast, kā rīkoties, viņi spēs noturēt atzīmes.  

Galvenais secinājums, kas arī pētniecei bijis nedaudz pārsteigums, – vidējās atzīmes pakāpeniski ir pieaugušas, salīdzinot 2019. gadu ar 2021. gada maiju.

"Atklājām, ka skolēnu prasmēm bija nozīme, kāds ir atzīmju līmenis, vai atzīmes pieauga vienmērīgi, vai arī bija posmi, kur atzīmes kritās," skaidro Liena Hačatrjana. "Kritās vairāk tiem, kuriem prasmes bija zemākas."

Gunta Lāce atzīst, ka atzīmes varēja būt augstākas attālināto mācību laikā, bet tās būtu interesanti salīdzināt ar atzīmēm, ka tie iegūtas tagad, atkal mācoties klātienē.

"Mūs dara uzmanīgus un par to esam pārliecināti, ka liela daļa vērtējumu netika iegūti pilnībā godīgi. Žēl, bet tas tā ir. Tas, ko skolēni ļoti attīstīja, bija aizmuguriskās sadarbošanās prasmes, veidi, kā labākais klases matemātiķis var dalīties ar rezultātiem ar pārējiem. Šādas lietas, par kurām šobrīd jaunieši stāsta. Negodīguma līmenis bijis liels," vērtē Gunta Lāce.

Otra lieta - ļoti iekavēta vielas apguve. 

"Ja 11. klasē mēģinātu godīgi visu, kas paredzēts, izdarīt, vajadzētu mācīt līdz augusta vidum, bet jābeidz ir maijā. Rezultātā kaut kādas lietas īsinām, izvēlamies prioritātes, kas ir svarīgākais, tas ir darīts visu pandēmijas laiku," turpina Gunta Lāce.

Labās lietas, ko izceļ Gunta Lāce: bez pandēmijas viņi nebūtu iemācījušies vārdu vīruss, digitālās prasmes un prasmes strādāt komandā, atrodoties fiziski attālināti, arī pašvadītas mācīšanās prasmes.