Spāņu gripas epidēmija, viens no vai nāves gadījumu ziņā lielākais epidēmijas  uzliesmojums cilvēces vēsturē. Tas notiek 1918. gada otrajā pusē. Kas bija spāņu grupa, kā tā skāra pasauli un kāda bija vispār epidemioloģiskā slimību situācija pasaulē un arī Latvijā pirms simts gadiem, ciklā Pirms 100 gadiem Eiropā stāsta vēsturniece Inna Gīle.

Par Spāņu gripu runā kā par grandiozu epidēmiju, kura, kā tiek lēsts, skar 500 miljonus cilvēku visā pasaulē un arī letālo iznākumu skaits, kur gan statistika svārstās ļoti plāšos apmēros, tiek runāts par 50 līdz 100 miljoniem. Ja ir patiess tas lielākais skaitlis, tas ir vairāk nekā bojā gājušo skaits abos pasaules karos kopā. Paradoksāli, ka šīs epidēmijas uzliesmojums paliek pasaules notikumu otrajā plānā, jo risinās Pirmais pasaules karš, kara cenzūra cītīgi skauž ziņojumus par šo epidēmiju, lai nemazinātu armijas un civiliedzīvotāju kaujas sparu. Vienīgi neitrālajā Spānijā par to var brīvi runāt, un līdz ar to gripa iegūst „Spāņu gripas nosaukumu”. Kādu brīdi šķiet, ka tur šī slimība plosās visbriesmīgāk. Tas tā nav. Pirmais fiksētais šīs slimības gadījums ir bijis ASV 1918. gada 4. martā, bet ir pētījumi, kas apgalvo, ka jau pirms tam epidēmija ir plosījusies Eiropas centrālajās valstīs. Ir versijas, ka epidēmija izcēlusies Ķīnā un no turienes līdz ar ķīnieši strādniekiem nonākusi Eiropā.