Filma "Māsas" atspoguļo Latvijas sistēmas bērnu pieredzi un dilemmas gan par ārvalstu adopciju, gan šo bērnu vēlmi atrast savus bioloģiskos vecākus. Par šiem jautājumiem un reālajām vecāku un bērnu pieredzēm ārpusģimenes aprūpē sarunājamies arī Ģimenes studijā.

Balsis, kas aicinātu aizdomāties par tā saukto sistēmas bērnu likteņiem, pēdējos gados pieklusušas. It kā tam ir arī pamats, jo bērnu namos dzīvojošo bērnu skaits ievērojami samazinājies. Šie bērni vairs nedzīvo lielos namos, bet visbiežāk dzīvokļos, kur viņiem ar sadzīves un citām grūtībām palīdz tikt galā audzinātājas. Adopcija uz ārvalstīm ievērojami piebremzēta, palielinās audžuģimeņu skaits un tās kļūst aizvien profesionālākas. Tā varētu turpināt, tomēr katra viena bērna sāpe, kurš joprojām aug sistēmā, paliek. To atgādina Lindas Oltes jaunā spēlfilma "Māsas", kura oktobrī būs skatāma Latvijas kinoteātros. Filmas iedvesmoti par ārpusģimenes aprūpi Ģimenes studijā sarunājamies ar filmas "Māsas" režisori un scenārija autori Lindu Olti, audžuģimeņu atbalsta centra "Tilts" vadītāju, tēti Kasparu Prūsi, kura ģimene arī ir adoptējusi bērnu, sistēmisko ģimenes psihoterapeiti Andriju Viškeri un mammu Danu Franci, kura ir adoptējusi vienu bērniņu un šobrīd kārto dokumentus otra adopcijai.

Ierakstā uzklausām arī Emmu Skirmanti, kura jaunajā filmā "Māsas" atveido Anastasiju.