Man pirms eksāmeniem nevaldāmi trīs rokas; bet man visu ķermeni rauj krampjos; bet es nonācu slimnīcā eksāmeni stresa dēļ. Tā ar savām sajūtām kādā youtube video dalās kādas skolas 12. klases skolēni. Tas mudina aizdomāties, vai tiešām tāda mēroga satraukums pirms skolas beigšanas pārbaudes darbiem ir normāls? Vai un kā var palīdzēt mazināt jauniešiem stresu eksāmenu laikā? Vai vecākiem jāmetas palīgā vai jāpieņem, ka satraukumi un grūtības ir neatņemama dzīves sastāvdaļa un jāļauj visam ritēt savu gaitu? Ģimenes studijā diskutē mākslas terapeite un kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste, mamma Sindija Meluškāne, platformas "uzvediba.lv" vadītāja Līga Bērziņa un jogas speciāliste, mamma un vecmāmiņa Dace Vītoliņa.

"Satraukumam ir jābūt, to arī rāda pētījumi, ka bērni, jaunieši, arī pieaugušie, kuri nav satraukti pirms eksāmeniem un pirms pārbaudes darbiem, un arī tie, kuri iedomājas - es jau esmu šo eksāmenu nokārtojis un kā es jau saņemu diplomu uz skatuves, viņi nokārto pārbaudes darbus sliktāk nekā tie, kuri tiešām streso, kuri uztraucas un kuriem , iespējams, tas tiešām paņem lielu organisma un arī mentālo slodzi," atzīst Līga Bērziņa, kurās ģimenē šogad ir trīs jaunieši, kuriem jākārto eksāmeni dažādās mācību iestādēs. "Protams, milzīgais izaicinājums sākas tajā brīdī, kad stress jau ir tik milzīgs, ka bērns, jaunietis, pieaugušais vairs nevar sevi pārvarēt un viņam ir par daudz, un viņiem arī nav šo stratēģiju, kā tad ar šo savu trauksmi un satraukumu tikt galā."

Līga Bērziņa arī norāda, ka ir svarīgi ne tikai runāt par gaidāmajiem eksāmeniem un kā tiem gatavoties, bet arī pārrunāt pēc eksāmena, kā gāja.

"Ja mēs esam milzīgā stresā un pēc tam mēs nereflektējam, kā mums gāja, tad, visticamāk, nākamais pārbaudījums sagādās vēl lielāku slodzi gan organismam, gan arī smadzenēm," norāda Līga Bērziņa.

To, ka satraukums un stress ir normāla parādība pirms pārbaudījumiem, atzīst arī Sindija Meluškāne. Viņa arī bilst, ka ir jāuztraucas un jādomā, ja stresa nav.