Kas veido veselīgu sava ķermeņa uztveri un pašapziņu, kā ielikt pamatus pieņemošai un veselīgai attieksmei pret ķermeni jau bērnībā un kāpēc svarīgi bērnam mācīt jau mazotnē savas intīmās ķermeņa daļas nosaukt pareizi un tās iepazīt? Vai kauna sajūta šai iepazīšanas ceļā ir labs vai tomēr nevēlams sabiedrotais? 

Par to Ģimenes studiju runāt iedvesmojusi nesen izdotā grāmata "Tur lejā". Sarunājas grāmatas "Tur lejā" redaktore, bērnu grāmatu ilustratore Elīna Brasliņa, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ginekoloģe Lāsma Līdaka, pirmsskolas pedagoģe, bloga "Rasa par bērniem" autore Rasa Pakalniņa. 

Ierakstā uzklausām grāmatas "Tur lejā" tulkotāju Signi Višku. Sazināmies ar portāla "LSM.lv" sadaļas "Bērnistaba" redaktori Ināru Antiņu, skaidrojot, kādi materiāli bērnu izglītošanai par sava ķermeņa iepazīšanu pieejami portālā.

"Tā [intīmās ķermeņa daļas] tāda pati ķermeņa daļa kā nervu sistēma, maņas, gremošanas sistēma, arī to var skart dažādas problēmas, slimības, dažādas grūtības un par to var rasties dažādi jautājumi," norāda Lāsma Līdaka. "Manuprāt, jebkurā laikā lielākā misija vecākiem sagatavot bērnu dzīvei. Ja alu laikmetā gatavoja bērnu dzīvei, kur čab krūmi, tur, iespējams, ir lācis, bēdz; ja tev nāk virsū ar loku un bultu, bēdz vai uzbrūc. Tās bija zinības, kas bija svarīgas. Tas, ko paskatāmies realitātē 21. gadsimtā, mums jāsagatavo bērns tam, ka viņam būs nenormāli daudz informācijas un nenormāli daudz iespējas, gribam to vai nē.

Tas, ka vecāki domā, ka viņi pasargās no kaut kādas informācijas daļas un bērns to saņems tikai tad, kad viņš būs morāli pilnīgi gatavs. Vēlu veiksmi! Ja tas izdodas, dalieties, kā tas ir izdevies, gribu zināt. (..) Bērns  ir jāsagatavo atvērtai pasaulei, kur būs ļoti dažādas lietas.

Otrs, ir iespējas. Ir labās iespējas, mēs varam daudz ko izārstēt un daudz ko novērst, ja par to laicīgi runājam un laicīgi atklājam. Ja mēs nepievēršam tam uzmanību, nezinām, kā runāt, mēs neuzzinām no bērna, ka ir kaut kāda vaina, reizēm tas rezultējas ar traģiskām sekām."

Ārsteatzīst, ka gadījumi, ka meitenes kaut ko ir iebāzušas makstī, notiek regulāri, jo vecāki stāsta, ka nevar bāzt mutē un ausīs, tas, ka puiši nav visu ko salikuši, ir pateicoties anatomijai. Viņi ir mazāk apdraudēti.

Izdevniecībā "Pētergailis" izdota N. L. Peifersa, L. L. Blatsa grāmata "Tur lejā", grāmatu ilustrējis J. Kavamura. No vācu valodas grāmatu tulkojusi Signe Viška. Grāmatas košās ilustrācijas un asprātīgie teksti stāsta bērniem par ķermeni un dzimumorgāniem, iemāca, kādos vārdos saukt savas ķermeņa daļas.

Jūs noteikti labi zināt, ka reizēm bērnu jautājumi nāk kā zibens no skaidrām debesīm! Bet labā ziņa – arī pieaugušajiem nav jāzina viss. Un ir pieņemami, dzirdot dažus jautājumus, arī nosarkt. Svarīgi saprast, ka bērni uz dzimumorgāniem raugās citādi nekā pieaugušie. Bērniem  ķermenis ir kā instruments, ar kuru piedzīvot pasauli un sevi pašu. Un dzimumorgāni ar saviem daudzajiem nervu galiem un interesanto izskatu sagādā daudz aizraujošu iespaidu. Tāpēc nav pārsteigums, ka intīmā zona daudziem bērniem šķiet visinteresantākā ķermeņa daļa, kuru viņi – vai nu vienatnē, vai kopā ar citiem bērniem – vēlas izzināt.

Bērni iemācās, kādos vārdos saukt savas ķermeņa daļas. Bez vēdera, elkoņiem un kājām viņiem pienāktos uzzināt arī apzīmējumus intīmajai zonai. Jo tieši tāpat kā bērniem nepieciešami vārdi, lai pateiktu, ka sāp kāja, vajadzīgi arī vārdi, lai pateiktu, ka, piemēram, spēlējoties viņi atsituši savu intīmo zonu. Un tāpat kā bērniem vajadzīgs vārds "roka", lai pateiktu, ka kāds cits bērns viņus skarbāk aizticis, vārdi, kas nosauc intīmo zonu, palīdz atvairīt uzbrukumus vai ļauj pēc seksuālas vardarbības vērsties pēc palīdzības. Līdzās pareizai terminoloģijai mums šajā grāmatā ir svarīgi iedrošināt bērnus pašiem kļūt radošiem un bez kauna, rotaļīgi un patstāvīgi, ar prieku izzināt savu ķermeni.