Lielajā Piektdienā Ģimenes studijā tiekamies ar Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas mācītāju un sieviešu cietuma kapelāni Rudīti Losāni (attēlā) viņas darbavietā Iļģuciemā, kur Rudīte iepazīstina ar savām, kā pati saka, "garīgajām meitām" - 16 notiesātām sievietēm, kas darbojas alternatīvā resocializācijas programmā "Mirjama", lai ieslodzījuma laikā izglītotos praktiskajā teoloģijā un dažādās ar mākslu un kultūru saistītās studijās.

Plānojot Lielās piektdienas raidījumu, uz sarunu gribējām aicinājāt kādu īpašu ģimeni un uzrunājām teoloģi, Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas mācītāju Rudīti Losāni. Viņa tikšanos neatteica, taču rosināja to rīkot vienā no savām darba vietām – Iļģuciema sieviešu cietumā. Tur viņa jau ilgus gadus ir cietuma kapelāne un izveidojusi  alternatīvu resocializācijas programmu notiesātajām sievietēm “Mirjama”, kurā kā metode izmantota praktiskā teoloģija korelācijā ar mākslu. 

Tā nu šis izvērtās kā citāds stāsts par ļoti īpašām attiecībām, kā Rudīte pati saka, Mirjamas ģimenē, kur sadzīvo 16 notiesātas dažāda vecuma sievietes. Lielākoties visas pa dienu strādā, bet vakaros laiku pavada izglītojoties vai darbojoties dažādās ar mākslu un kultūru saistītās studijās vai nodarbībās. Ne visas piekrita sarunāties ar Ģimenes studiju un lielākā daļa nevēlējās tikt sauktas vārdā, tāpēc stāstu par Mirjamas programmas izveidi iesākam ar pašu Rudīti Losāni.

"2000. gadā ienācu cietumā kā brīvprātīgā kalpotāja. Kapelāne bija Dināna Repše un es kļuvu par viņas palīdzi. Mācījos Latvijas Universitātē Teoloģijas fakultātē un man vajadzēja izstrādāt maģistra darbu. Tas bija par cietuma kapelāniem. Tagad par to jāsmaida, jo 20 gados daudz ir attīstījies, stāstu sāk Rudīte Losāne.

Virskapelāns bija iecerējis Minesotas programmu, kura būtu pielāgota sievietēm narkomānēm. Tā bija noskatīta ASV. Vadīt to piedāvāja Rudītei Losānei, bet viņa atteikusies.

"Teicu, es redzu savādāk šādu programmu, šīs sievietes nošķirt no subkultūras telpas un veidot citādu kultūras vidi," atminas Rudīte Losāne.

Tā kā neizdevās atrast nevienu, kas būtu ar mieru īstenot programmu, kādu bija iecerējis virskapelāns, Rudītei Losānei ļāva īstenot viņas ieceri.

"Savācām pirmās 16 sievietes, kuras bija ļoti pārbijušās, un jau izplatījās tenkas, ka ienākot šajā programmā, no rīta līdz vakaram būs jālūdz Dievs, un nedrīkstēs gaļu ēst. Visi bija ļoti satraukušies," turpina Rudīte Losāne. "Lēnām pamazām šī lekciju programma apauga lekciju kursiem, ar mākslas studijām, protams, tas nav no malas salasīts."

Katram kursam ir savs stāsts. Kāpēc, piemēram, džamba un perkusijas, jo tas ir afrikāņu meditatīvais reliģiskais instruments. Savukārt kokli kā latviešu sakrālo instrumentu pēc viesošanās reizes mudinājusi iegādāties folkloras pētniece Janīna Kursīte.

Šobrīd ir 11 dažādas mākslas studijas darbojas un pieci lekciju kursi. Programmā darbojas ap 20 pasniedzēju un, protams, 16 sievietes, kas iestājušās.

"Tā ir visa Mirjama, ne šīs sievietes, kas  te dzīvo, bet arī pasniedzēji, kas ir zelta vērti, kā es saku tie ir eņģeļi no debesīm. Viņiem algu par to nemaksā, viņi nāk kalpot, dot labāko no sevis," atklāj Rudīte Losāne. 

Sarunā arī Rudīte Losāne atklāj, kā Mirjamas dalībnieces pieņēmusi par savām "garīgajām meitām", un atzīst, ka viņa ir stingra mamma.