Divi eksāmeni, un skola pabeigta. Ar šādu piedāvājumu pie Saeimas deputātiem un nozares 13. novembrī nākusi Izglītības un zinātnes ministrija, kas piedāvā samazināt centralizēto eksāmenu skaitu gan pamatskolas, gan vidusskolas beigās. Pamatskolā plānots saglabāt latviešu valodas un matemātikas eksāmenu, trešo – svešvalodas eksāmenu – pārveidojot par valsts pārbaudes darbu, kā bija agrāk. Vēl vairāk piedāvātās pārmaiņas skartu vidusskolēnus. Ja pašlaik vidusskolas beigās jānokārto latviešu valodas, matemātikas un svešvalodas eksāmens vismaz optimālajā līmenī un vēl divi eksāmeni augstākās sarežģītības līmenī, tad jaunais piedāvājums paredzētu, ka vidusskolu varētu pabeigt ar optimālo līmeni matemātikā un latviešu valodā un vienu izvēles eksāmenu augstākās sarežģītības līmenī. Ja tā būtu latviešu valoda vai matemātika, tad kopā pietiktu ar diviem eksāmeniem.

Kāds signāls šis ir skolēniem? Cik izsvērts un pārdomāts ir šāds piedāvājums? Vai tas radītu arī kādus robus skolēnu zināšanās, lai viņi tālāk varētu veiksmīgi startēt augstskolās un vēlāk arī darba tirgū? Ģimenes studijā diskutē Kristīne Niedre-Lathere, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece vispārējās izglītības un valsts valodas politikas jautājumos, Mārīte Seile, Latvijas Universitātes Studiju inovāciju nodaļas vadītāja, Agrita Ozola, Carnikavas vidusskolas angļu valodas skolotāja, Ludmila Belogrudova, Rīgas 40. vidusskolas fizikas skolotāja, un Inga Linde, Latvijas Angļu valodas skolotāju asociācijas prezidente.