Mātes mirstības rādītāji Latvijā ir vieni no visaugstākajiem Eiropā, zināšanas par kontracepcijas līdzekļiem un to pielietojumu ir nepilnīgas, jaunatklāto HIV gadījumu skaits - vislielākais Eiropas ekonomiskajā zonā un organizētā dzemdes kakla vēža skrīninga aptvere joprojām ir zema. Kāpēc? Atbildi meklē pētījums par Latvijas iedzīvotāju seksuālo un reproduktīvo veselību ietekmējošiem faktoriem un paradumiem.

Ģimenes studijā analizējam Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) veiktā rezultātus. Diskutē RSU asociētā profesore, Sabiedrības veselības institūta direktore Anda Ķīvīte-Urtāne, Veselības centru apvienības Ginekoloģijas dienesta vadītāja, RSU pasniedzēja, ārste Karlīna Elksne un ģimenes ārste Alise Singha.

Noslēdzies kārtējais vairākus gadus ilgušais pētījums par iedzīvotāju seksuālo un reproduktīvo veselību, un tā laikā aptaujāti vairāk nekā 4000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Jautājumi, uz kuriem ļaudis atbildēja, bija gan par ārstu apmeklējumiem, gan kontracepcijas lietošanu, gan seksuālo pieredzi, grūtniecības norisi, gan zināšanām un attieksmi seksuāli reproduktīvās veselības jautājumos. Kādi ir būtiskākie pētījuma rezultāti - vai un kā mēs mākam plānot ģimeni?

Anda Ķīvīte-Urtāne atklāj, ka pētījumā kopumā bija apmēram 150 jautājumi, saistīti ar seksuālās un reproduktīvās veselības jomu, kas ir ļoti plaša.

"Pētījums aptvēra divas lielas sadaļas reproduktīvo veselību, to, kas ir saistīts ar reproduktīvo cilvēka funkciju, un otra jautājuma daļa ir par seksuālo veselību, kas ir, nu, šī baudas, apmierinātības un un sadaļa, kas ir ne mazāk svarīga," norāda Anda Ķīvīte-Urtāne. "Par seksuālo un reproduktīvo veselība reizēm runājam ar tādu smaidu, ka tas ir kaut kas tāds drusku neķītrs un tamlīdzīgi, bet nu tas, ko es gribu uzsvērt, ka tās ir ļoti nopietnas lietas, jo zinātniskie pētījumi rāda, ja mēs gribam redzēt veselu cilvēku, tad bez šīs jomas tās veselības nebūs. Jo seksuālā un reproduktīvā veselība ir ļoti cieši saistīta arī ar psihisko veselību - kā cilvēks jūtās un kāda ir viņu psihiskā veselība, un, protams, arī ar fizisko veselību. Piemēram, seksuāli transmisīvās infekcijas, onkoloģiskās saslimšanas."

Anda Ķīvīte-Urtāne arī norāda, ka ir pētījumi, kur pētīti šķiršanās iemesli, un ir ārkārtīgi liels procents to šķiršanās gadījumu, kas ir saistīti tieši ar neapmierinātību seksuālā un reproduktīvā dzīvē pārim.

"Mums ir jānobriest un par šīm tēmām jāprot runāt bez tā smaida un bez tā, ka tas ir kaut kas tāds neķītrs un jestrs," atzīst Anda Ķīvīte-Urtāne.

Jaunākais ir ceturtais šāds pētījums, kas veikts valstī, iepriekšējais ir bijis 2011. gadā. Pētniece norāda, ka kopumā situācija nav mainījusies cilvēku izpratnē un zināšanās par seksuālo un reproduktīvo veselību.