"Artemis II" misija, kas nule kā sekmīgi argriezusies uz Zemes, vedinājusi arī Ģimenes studiju skaidrot, vai arī mūsdienu bērni vēlētos kļūt par astronautiem jeb kādreiz kosmonautiem, kā tas savulaik nereti bija ar mūsu vecākiem? Cik plaša un interesanta ir bērniem pieejamā izglītība par astronomiju kā skolā, tā ārpus tās? Un kāpēc tā ir vajadzīga?

Analizē Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas direktora vietnieks, pedagogs un astronomijas entuziasts

Kaspars Antonevičs, Valsts izglītības attīstības aģentūras Valsts metodiķis fizikā Edijs Freimanis, tehniskās jaunradas nama "Annas-2" astronomijas pulciņa vadītāja Aija Kalniņa un Cēsu Kosmosa izziņas centra Izglītības programmu vadītāja Annija Abzalone.

"Artemis II" misijai attālinoties no Zemes vairāk nekā 400000 kilometru, bija iespēja pārbaudīt gan tehnoloģijas, gan cilvēka organisma spēju izturēt šādus apstākļus. Astronauti veiksmīgi atgriezušies, bet pētnieku darbs kosmosa izpētē nerimst ne mirkli. Starp citu, nulle arī Latvija pievienojusies Amerikas Savienoto Valstu valdības un NASA līgumam "Artemis Accord" par dziļā kosmosa izpēti un Mēness apguvi miermīlīgiem mērķiem. Tā ir juridiska bāze tam, ka mēs varam pētīt Mēnesi pie tādiem pašiem nosacījumiem kā amerikāņi un vēl 60 citu valstu zinātnieki. Vai šie notikumi rosina arī bērnus un jauniešus vairāk izzināt kosmosu, mācīties eksaktās zinātnes un sapņotu kļūt par astronautiem?