Šis daudziem ir īpašs gads - dziesmu un deju svētku gads, proti, šovasar gaidām jau 13. Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus. Šoreiz par to, kas daudzus svētku gatavošanās procesā interesē, satrauc un arī rada neizpratni. Aizritējušas gaidāmo svētku deju kolektīvu repertuāra skates 42 vietās visā Latvijā. Žūrija ir strādājusi, ir dalīti punkti, pakāpes un diplomi un, protams, kā vienmēr, kaislības ir situšas augstu vilni. Kas ir tie jautājumi, ko neatlaidīgi uzdod daļa dejotāju, arī viņu vecāki un deju kolektīvu vadītāji? Vai stīvēšanās par to, kurš ir labāks un kurš ir īstāks tradīcijas kopējs un turpinātājs, vairo mūsdienu bērnu dejotprieku? 

Ģimenes studijā diskutē Baiba Šteina, tautas deju kolektīva "Zelta sietiņš" horeogrāfe un pedagoģe, Agra Bērziņa, Valsts izglītības attīstības aģentūras Sadarbības departamenta direktore, Daina Žurilo, Rīgas 64. vidusskolas psiholoģe, un Daina Pelēce, Ogres Kalna pamatskolas bērnu un jauniešu deju kolektīva "Viznīts" vadītāja.

Ierakstā uzklausām kādas četru bērnu mammas no Jūrmalas stāstu.

 

Arī Ģimenes studija ir saņēmusi Vidzemes reģiona koklētāju ansambļu vadītāju atklāto vēstuli, kas nosūtīta izglītības un zinātnes ministrei.

"Šī vēstule ir par koklētāju dalību XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos un to rakstām visu to mazo koklētāju vārdā, kuri jau no septembra ir cītīgi gatavojuši Dziesmu svētku repertuāru, izdarījuši labāko katrs pēc savām spējām, piedalījušies reģiona kopkoncertā, veiksmīgi nospēlējuši skatēs un TOMĒR NAV ATZĪTI PAR GANA LABIEM, LAI PIEDALĪTOS DZIESMU SVĒTKOS," teikts vēstules ievadā.