Vai tas ir normāli?

Kā neizdegt ieilgušas krīzes apstākļos? Kā spēt saglabāt pozitīvi un palīdzoši orientētu domāšanu? Ko darīt, ja ir sajūta, ka vairs nespējam pārvaldīt savu dzīvi un šķiet, ka viss, ko darām, ir teju bezjēdzīgs? Kā laikus atpazīt izdegšanas pazīmes un ko būtu jādara šādās situācijās, kā parūpēties par sevi un mazināt izdegšanas risku nākotnē, raidījumā Vai tas ir normāli? vērtē kognitīvi-biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Agnese Orupe un psihologs, hipnoterapijas speciālists Aivis Dombrovskis.

Seksualitāte, seksuālās attiecības, sevis izzināšana, intimitāte, seksuālā identitāte, seksuālā veselība... Tie ir temati, par kuriem sabiedrība joprojām runā ar piespiešanos. Kāpēc tā ir un kāpēc Latvijā sarunas par šiem tematiem joprojām tiek uzskatītas par tabu, kaut gan bez to apspriešanas nav iedomājama veselīga sabiedrība, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē klīniskā psiholoģe Kristīne Balode.

Kāpēc cilvēki ignorē zinātni un tās sasniegumus, dodot priekšroku pārdabiskiem parādību izskaidrojumiem? Kā rodas sazvērestības teorijas un kas veicina to attīstīšanos? Kādi psiholoģiski nosacījumi darbojas, kas liek cilvēkiem ignorēt realitāti un kas notiek cilvēka psihē spriedzes un neziņas apstākļos, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē organizāciju psihologs Reinis Lazda un Rīgas Stradiņa universitātes docente, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Ieva Kuļikovska-Salmane.

Te nu viņa ir. Jauna un skaista. Viņai ir mazliet pāri trīsdesmit. Šī būs saruna par to, kāda ir dzīve pirms un pēc. Ko nozīmē „iziet cauri ellei”, nonākt pie atziņas, ka visu dzīvē paspēt nevar, ka nav jābūt visur un ar visiem. Viņa grib dzīvot „šeit un tagad” , viņa nezina, cik viņai vēl lemts, tāpēc cenšas atrast katru dienu tos mazumiņus, par ko priecāties. 

Saruna ar podkāsta varoni Kristinu un psihoterapeiti Maiju Kārkliņu par to, kā mainās priekšstati pašam par sevi un par pasauli.

Personības traucējumi - kas tie īsti ir? Kā tie ietekmē cilvēku un kas ir personības traucējumu cēloņi? Kā veidot attiecības ar cilvēku, kuram ir tādi vai citi personības traucējumi? Ko personības traucējumi nozīmē sadzīvē, attiecībās un saskarsmē ar citiem? Cik viegli vai grūti var būt veidot attiecības ar cilvēku, kuram, piemēram, ir narcistiska personība vai robežstāvoklis, raidījumā Vai tas ir normāli analizē psiholoģe, psihoterapeite, psiholoģijas doktore Diāna Zande un klīniskā psiholoģe, EMDR terapeite un smilšu spēles terapijas praktiķe Natālija Morozova.

Kas ir autiskā spektra traucējumi? Kā tie izpaužas un kas jāzina, komunicējot ar cilvēku, kuram ir autisms, raidījumā Vai tas ir normāli skaidro psihiatre, bērnu psihiatre, medicīnas doktore Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītāja Laura Ķevere un Latvijas Autisma apvienības priekšsēdētāja Līga Bērziņa. Ar pieredzes stāstu dalās Līga Vasara-Brakmane. Interesējamies arī, kā cilvēkam, kuram ir autiskā spektra traucējumi, izdodas iesaistīties sociālajā dzīvē, strādāt un veidot attiecības?

Kā aizspriedumi maina mūsu attieksmi un izturēšanos vienam pret otru, arī pret sevi? Ko aizspriedumi patiesībā stāsta par mums, vai tie var būt arī slēpti un kā slēptie aizspriedumi izpaužas? Kā tos atpazīt, kā neļaut tiem ietekmēt dzīvi un kā atgūt psihoemocionālo komfortu, ja nācies kļūt par aizspriedumu upuri, raidījumā Vai tas ir normāli analizē apzinātības eksperts Ansis Jurģis Stabingis un akreditēta mediatore, lektore Ilze Dzenovska.

Rudens tuvojas, vakari kļūst arvien garāki un daži cilvēki sāk justies arvien nomāktāki. Vai depresija var būt sezonāla, vai depresijai var būt atšķirīgas formas, kas raksturo depresijas izpausmes? Kā palīdzēt depresiju pārvarēt, raidījumā Vai tas ir normāli vērtē Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas ārsts-psihoterapeits doktors Ernests Pūliņš-Cinis un Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents, ārsts - psihiatrs Artūrs Utināns.

Covid-19 ietekmē ne tikai saslimušo cilvēku fizisko, bet arī psihisko veselību. Izrādās, ka šī koronovīrusa izraisītās pārmaiņas organismā ir tik postošas, ka var ietekmēt arī kognitīvos procesus būtiskā apjomā un izmainīt psihoemocionālo stāvokli. Kā trenēt atmiņu pēc Covid-19 pārslimošanas, kā atjaunot kognitīvos procesus, vērtē ārsts-psihiatrs, profesors, medicīnas doktors, ambulatorā centra "Veldre"vadītājs Māris Taube un sertificēta klīniskā psiholoģe, EMDR terapeite, smilšu terapijas praktiķe Natālija Morozova.

Rūpes vai pārliecīgas rūpes. Vai un kā atbalstīšana vai rūpēšanās par otru var pārvērsties par kontroli un varas izpausmi? Ko nozīmē pāraprūpe, vai tai ir kādas sekas vēlāk dzīvē un kā tas izpaužas pašuztverē un attiecībās, raidījumā Vai tas ir normāli? skaidro ģimenes psihoterapeite Aina Poiša un ārste - psihoterapeite Maija Kārkliņa.