Bērniem ar uzvedības problēmām vai to iestāšanās risku, kā arī viņu ģimenēm nav pieejams nepieciešamais atbalsts, secinājusi Valsts kontrole revīzijā "Problēmbērni - pieaugušo neizdarību spogulis". Revidentu secinājumi ir skarbi: Latvijā nav skaidras sistēmas, kā šiem bērniem palīdzēt, īpaši pusaudžiem.

Lai gan pēdējos gados atbildīgās institūcijas un arī sabiedrība apzinās, ka ir nepieciešams agrīni pamanīt izmaiņas bērna uzvedībā un iesaistīties to risināšanā, Latvijā nav skaidras sistēmas, kā palīdzēt bērniem ar uzvedības problēmām vai to iestāšanas risku, īpaši pusaudžiem, jo nav pieejami nepieciešamie atbalsta pakalpojumi, secināts Valsts kontroles veiktajā revīzijā.

Saskaņā ar revidentu aplēsēm, 2020. gadā Latvijā bija vismaz 10000 bērnu ar uzvedības problēmām un vairāk nekā 36000 bērnu bija uzvedības problēmu risks. Kopumā tie ir ap 10% no visiem Latvijas bērniem.

Bērnu tiesību aizsardzības likums nosaka pašvaldības pienākumu iesaistīties bērnu uzvedības problēmu risināšanā un uzstrādāt uzvedības sociālās korekcijas programmas. Revidenti saka - atbildīgo institūciju pieeja ir novēlota un formāla. Dominē problēmbērnu sodīšana, nevis audzināšana, jo tas ir veids, kā atbildīgās institūcijas risina problēmas. Nenotiek iedziļināšanās bērnu uzvedības problēmu cēloņos

Kas vēl analizēts pētījumā, kā tas sakrīt ar citu speciālistu profesionālo redzējumu ikdienā par notiekošo un kā revīzijā secinātais ietekmēs turpmāko darbību, Ģimenes studijā skaidro un analizē Valsts kontroles padomes locekle un 3.Revīzijas departamenta direktore Maija Āboliņa, Jūrmalas pašvaldības Nepilngadīgo uzraudzības nodaļas vadītāja Anete Silniece un bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs.