Pēdējā laikā par vardarbību ģimenē skaļāk runā tieši sievietes. Nesen, veidojot kārtējo raidījumu par vardarbību ģimenē, pamanījām, ka, visticamāk, vīrieši raksta raidījuma laikā ziņas, šauboties par problēmas apmēru un neticot mediju stāstiem. Ģimenes studijā uz sarunu aicinām vīriešus, lai diskutētu par to, kāds ir viņu problēmas redzējums, kādi risinājumi izgaismojas un kā uzrunāt citus vīriešus?

Raidījuma viesi: Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs, psihologs Nils Sakss Konstantinovs, biedrības "Tēvi" pārstāvis, Privātās Montesori sākumsskolas direktors Lauris Bokišs, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, sociālantrologs Klāvs Sedlenieks un Valsts probācijas dienesta Mācību un pētījumu nodaļas vadošais pētnieks Anvars Zavackis.

Minētā raidījuma laikā un arī pēc tam saņēmām diezgan kaismīgus e-pastus no klausītājiem, kas parakstījās kā vīrieši šajā reizē lielākā skaitā. Vairākums dažādos veidos vispār noliedza šī temata aktualitāti, vai arī mudinājums tomēr aktīvāk runāt nevis par iespējām, kā Latvijas valsts un mēs visi kopā varētu efektīvāk pasargāt statistiski daudz izplatītākos vardarbības upurus, sievietes un bērnus un viņu veselību un dzīvību, runājot par vardarbību ģimenē, bet gan runāt par to, kāpēc vardarbība pret vīriešiem ģimenē veic viņu partneris. Mēģinām saprast, cik tālu esam izpratnē par vardarbības ģimenē kā problēmas būtību un cik lielā mērā patiesībā vīrieši apšauba, ka Latvijā vardarbība pret sievieti un bērnu ģimenei ir īsta, nerisināta problēma un bažas par to ir pamatotas.