Kādu atzīmi varam ielikt skolotājiem, vecākiem un citiem lēmumu pieņēmējiem, vērtējot šī gada centralizēto eksāmenu rezultātus? Ģimenes studijā analizē Kaspars Špūle, Valsts izglītības satura centra Vispārējās izglītības pārbaudījumu nodaļas vadītājs, Aleksandrs Vorobjovs, Rīgas Valsts 3.ģimnāzijas matemātikas skolotājs, Ģirts Burgmanis, Latvijas Universātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra vadošais pētnieks, un Pāvels Pestovs, Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta vecākais eksperts, Rīgas 72. vidusskolas direktors.

Kaut arī eksāmenu laiks sen kā aiz muguras un domas šobrīd vairāk par šo mācību gadu un gaidāmajiem pārbaudes darbiem, to noslēdzot, tomēr tieši šobrīd laiks atskatīties atpakaļ, lai apkopotu secinājumus, kā skolēniem veicās pagājušajā mācību gadā: cik veiksmīgi nokārtoti centralizētie eksāmeni, kāpēc vissliktākie rezultāti atkal bijuši matemātikā un kādas tālākās iespējas ir tiem skolēniem, kuri kādu no eksāmeniem nav nokārtojuši?

Jau otro gadu centralizētos eksāmenus kārtoja gan pamatskolas, gan vidusskolas beidzēji. Beidzot pamatskolu, bija jākārto eksāmeni angļu valodā, latviešu valodā, matemātikā un bija jāiegūst vismaz 10%. Līdzīgi arī vidusskolās obligātie eksāmeni bija  latviešu valoda, matemātika un svešvaloda, bet 15% ir minimālais slieksnis, kad eksāmens tiek ieskaitīts.