Cik liela nozīme ir vēstures zināšanām vidusskolēniem un vai apgūstot pamatkursu, zināšanas ir gana dziļas un pietiekamas, lai spētu meklēt arī likumsakarības un rekonstruēt pagātnes notikumu gaitu, ne tikai orientētos faktos, Ģimenes studijā vērtē gan tie, kuri mācās, gan tie, kuri māca. Studijā diskutē Ulbrokas vidusskolas vēstures skolotāja, Sociālās un pilsoniskas jomas metodiskā vadītāja savā skolā un Ropažu novadā Neila Krave un "Skola 2030" vecākais eksperts sociālā un pilsoniskā mācību jomā, vēstures skolotājs Ādažu brīvajā Valdorfa skolā Ansis Nudiens.

Paši vēstures skolotāji uzsver, ka ļoti labs ilggadējs vēstures mācīšanās raksturojums atrodams Andra Kalnozola grāmatā "Kalendārs mani sauc". Kur grāmatas galvenais varonis par vēstures mācīšanos saka tā: "Man skolā ļoti labi padevās iegaumēt gadus, bet es bieži aizmirsu, kas tajos gados ir noticis. Beigās bieži vien mana galva bija pilna ar gardiem un datumiem, bet man nebija ne jausmas, kas tur notiek."

Tā, protams, ir daiļliteratūra, bet kā ir dzīvē, vai skolēniem, kuri šobrīd mācās pēc pilnveidotā mācību satura un pieejas, izdodas paturēt prātā ne tikai gadus un datumus, bet pagātnes skatīt kopsakarībās? Un vai iespējama situācija, ka skolēni vidusskolas posmā Latvijas vēsturi nemācās vispār?

Par to, kā un cik daudz šobrīd skolās māca vēsturi, var lasīt dažādas atsauksmes, arī ļoti kritiskas. Piemēram, jā skolēns vidusskolas posmā neizvēlas apgūt vēsturi padziļināti, tad  māca šo un to, uzzinot dažādus faktus, bet tajos neiedziļinoties. Bet vispirms saruna par vēstures mācīšanu pamatskolā.

Ierakstā uzklausām skolēnu domas par vēstures apguves iespējām un vēstures mācīšanu vidusskolā.