Vai vientulība var ietekmēt cilvēka veselību? Ja jā, tad kādos gadījumos, un vai pastāv kādas kopsakarības, kas liek dažiem cilvēkiem vairāk ciest no vientulības nekā citiem? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē krīzes centra "Skalbes" pārstāves: krīzes tālruņa 116123 projektu vadītāja Kristīne Circene un klīniskā un veselības psiholoģe, Junga analītiķe, atbalsta grupu vadītāja Inese Ruka.

Vientulība katru gadu pieaug. Trešdaļa zvanu, ko saņem krīzes centrs "Skalbes", ir saistīta ar vientulību. 41% vīriešu un 59% sieviešu runā par vientulību. Tālejoši tas ietekmē cilvēka psihisko un fizisko veselību.

Vientulība nav nekas nenormāls, ja tā ieilgst, jāmeklē palīdzība.

"Statistika liecina, ka pēc palīdzības, zvanot uz krīzes tālruni, vēršas sievietes visos vecumos, savukārt vīrieši palīdzību meklē vecumā pēc 35 gadiem, kad jau dzīvē ir kaut kas pieredzēts un viņi nonāk kādās grūtībās. Piemēram, izirst romantiskas attiecības. Mūsu dati liecina, ka viņi to pārdzīvo kā depresīvu stāvokli četras reizes biežāk nekā sievietes, runā par to četras reizes biežāk," atzīst Inese Ruka.