Lai gan daudzas saimniecības nozares pēdējās desmitgades ir dzīvojušas darba roku pusbadā vai pat badā, pastāv viedoklis, ka turpmāk, līdz ar automatizācijas un robotizācijas straujāku ieviešanu, darba roku deficītam vajadzētu pazust. Un tā nav laba ziņa darba ņēmējiem. Kādas ir jaunākās darba tirgus tendences un kā tas skar gados jaunus darba ņēmējus, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro uzņēmuma "Evolution Latvia" Baltijas un Rumānijas personāla pārvaldes vadītāja Sanita Kļaviņa un talantu piesaistes speciāliste un personāla atlases uzņēmuma "Nextra" dibinātāja Evija Šalte.

Sanita Kļaviņa atzīst, ka gados jauni darbinieki ir gana iekārojams darba resurss un par jauniešiem ir sīva konkurence.

"Mēs kā uzņēmums domājam, kā padarīt mūs iekārojamus šim darba spēkam, lai ne tikai pie mums atnāktu strādāt, bet arī lai paliktu, lai patiktu, lai veidotu karjeru," atzīst Sanita Kļaviņa. 

Uzņēmums iegulda laiku un darbu, lai pētītu un saprastu, ko jaunie cilvēki, kas sāk strādāt uzņēmumā, domā un grib. Veiktais pētījums ir velme izprast, lai labāk piemērotos un būtu labāks darba devējs.

"Pārsvarā interesēja, kas ir tie aspekti, kas nosaka izvēli par labu vienam vai otram darba devējam, kas ir tās lietas, kas šiem cilvēkiem ir svarīgas darbā, kāpēc viņi pieņem lēmumu mainīt darbu?" turpina Sanita Kļaviņa.

"Pārsteigums savā ziņā, ka nekas būtiski atšķirīgi nav dažādām paaudzēm. Jauniem cilvēkiem tieši tāpat kā gados vecākiem viens no būtiskākiem faktoriem jauna darba meklēšanā tāpat kā vecākiem ir atalgojums, karjera, iespējas mācīties. Varbūt procenti atšķiras, bet tās nav būtiskas atšķirības," norāda Sanita Kļaviņa. "Jaunie cilvēki darba tirgū ir tāpat būtiska konkurējoša daļa kā pārējie. Nav tā, ka viņi ir jauni un samierināsies, ka tik darbs, vienalga, cik maksā."

Darba ņēmēju lojalitāte uzņēmumam ir jānopelna.

"Tā kā šobrīd situācija darba tirgū ir tāda, ka darbinieks stāv un domā, pie kura darba devēja iešu (..) Darba ņēmējs ir mazliet varas pozīcijās. Darba ņēmējs izvēlas, pie kā strādāt, lojalitāte ir jānopelna [uzņēmumam]. Izvēle ir liela, darbinieki ir izvēlīgi. Tas nav vienkārši," atzīst Sanita Kļaviņa.

Evija Šalte norāda, ka Baltijas darba spēka tirgū jāņem vērā arī sociālantropoloģiskie faktori, analizējot situāciju. Viens - esam demogrāfiskajā bedrē un tajā būsim vēl kādu laiku.

"Tāpēc ir ārkārtīgi liela cīņa, kurš ienāk darba tirgū," vērtē Evija Šalte.

"Pēc 18 - 20 gadiem gada laikā mums labākajā gadījumā ienāks 10 000 jaunu darbinieku darba tirgū. Kas ir ārkārtīgi maz. Cīņa par darbaspēku būs vēl lielāka. Pozitīvākās tendences iezīmēt nevar, mēs cīnīsimies par jauno darbaspēku vēl vairāk nekā šobrīd."

Desmit tūkstoši jaunu darbinieku vēl ir pozitīvs rādītājs, jo jau šobrīd Baltijas darba tirgus ir ļoti iekārojams Skandināvijai, Rietumeiropai. Lai arī Latvijas uzņēmumi uzlabo savu darba vidi un arī atalgojumu, jautājums, vai tie, kuri strādā Skandināvijas tirgū, ir atgriezīsies Latvijā.

Evija Šalte arī norāda, ka ļoti svarīgi ir nepārstāt mācīties.

"Darba tirgu var redzēt, ka cilvēks ir ieguvis augstāko izglītību, viņš uzsācis karjeru, iespējams, pat veiksmīgu, desmit gadus nostrādājis kādā darba vietā un, piemēram, šis uzņēmums nolemj pamest Latvijas tirgu. Tev ir tikai tas prasmju kopums un tā izglītība, kas iegūta pirms kāda laika. Tev ir daudz grūtāk sākt konkurēt no jauna darba tirgū. Mans aicinājums jebkuram jaunietim, jebkuram darba ņēmējam - nekad nepārstāt mācīties. Tas ne vienmēr ir par augstāko izglītību, par prasmju attīstību, cik daudz lasu profesionālo literatūru, ko vēl iemācos, kā komunicēju, sociālās prasmes, kas šobrīd ir vērtīga prasme. Jauni cilvēki, pēc pandēmijas sēžot mājās, ir maz socializējušies, sociālās prasmes ir jāattīsta no jauna," vērtē Evija Šalte.