Ik gadu katrs Eiropas Savienības iedzīvotājs atkritumos vidēji izmet vairāk nekā 130 kilogramu pārtikas, kas, kopā saskaitot, pārvēršas miljardos eiro mērāmos naudas un miljonos tonnu izniekotas pārtikas zaudējumos. Ko mēs darām nepareizi? Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē profesore, ekonomikas doktore, Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, biedrības "Zero Waste Latvia" valdes locekles Elīna Kolāte un Maija Krastiņa.

Starptautisko pārtikas zudumu un pārtikas atkritumu izpratnes dienu tiks atzīmēs 29. septembrī. Vai esat padomājuši, cik pārtikas jūs izmetat atkritumos? Kāda daļa no tās ir svaiga un izmantojama? Vai vienmēr veikalā nopērkat tikai to, kas ir vajadzīgs?

Maija Krastiņa norāda, ka ikviena mājsaimniecība izmet ap 500 eiro gadā pārtikā, bet to ir iespējams ietaupīt.

"Šķiet, ka mēs jau tā nedarām, ne jau es, bet kad sāk mazliet sekot līdz, pa santīmam, pa eiro tā summa savācas," norāda Maija Krastiņa. "Mums pārtikas un bioloģiskie atkritumi veido 35-40% procentus visiem atkritumiem. Ja esam dzirdējuši, ka "Getliņi" ir pilni, jāsaprot, ka uz turieni sūtam 35-40% lielas slapjas masas, kas tur vienkārši sēž un pūst. Mēs vispirms ietaupīt 500 eiro un samazināt pārtikas atkritumus dažādos līmeņos. Pirmais, mājās paši. Otrkārt, varētu ietaupīt arī uz atkritumu konteineru."

No nākamā gada arī Latvijā būs jāšķiro bioloģiskie atkritumi. Tas arī ļautu samazināt sadzīves konteinera izmaksas, kā arī cilvēkus, kas dzīvo privātmājā, Maija Krastiņa mudina kompostēt bioloģiskos atkritumus. Tā vēl var samazināt izmaksas.